Pastariņa muzeja konferencē piedalīsies arī Memoriālo muzeju apvienības speciālisti

30. septembrī plkst. 10.00 Pastariņa muzejs, kas veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam-Upītim, aicina uz zinātnisko konferenci “Personības spēks. Rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis un viņam veltītais Pastariņa muzejs laiku lokos”.

Konference notiks Durbes pilī un pievērsīs uzmanību rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša personībai un Birznieku dzimtai, Pastariņa muzeja nozīmīgākajiem vēstures mirkļiem.

Konferencē piedalīsies arī divi Memoriālo muzeju apvienības muzeju speciālisti. Raiņa un Aspazijas muzeja vadītāja Zanda Rozenberga lasīs referātu “”Tas Upītis, kurš goda dvēsele” (Aspazija)”, savukārt Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais pētnieks Arnis Koroševskis uzstāsies ar referātu “Divi Upīši laikmeta griežos”.

Īpašie viesi konferencē būs Azerbaidžānas Republikas vēstnieks Latvijā Elnurs Sultanovs un dzīvesbiedre Nigara Sultanova, kura uzstāsies ar lekciju par Ernestu Birznieku-Upīti un latviešu kultūras darbiniekiem Azerbaidžānā.

1898. gadā E. Birznieks-Upītis pārcēlās uz dzīvi Azerbaidžānā, Baku tuvumā. Tur strādāja par mājskolotāju, vēlāk – skolas pārzini un bibliotekāru. Drīz vien viņš kļuva par atbildīgo ierēdni Benkendorfa naftas sabiedrības naftas ieguves centrā Balahānos. Daļu nopelnītās naudas viņš izmantoja, lai atbalstītu tolaik jaunos latviešu literātus. Viņa izveidotā izdevniecība “Dzirciemnieki” laida klajā 67 grāmatas, tostarp Raiņa un Aspazijas darbus un tulkojumus. Viņš arī sniedza atbalstu Pirmā pasaules kara bēgļiem Kaukāzā, kuru vidū bija rakstnieki Jānis Jaunsudrabiņš, Pāvils Rozītis un Andrejs Upīts. 1921. gadā E. Birznieks-Upītis atgriezās uz dzīvi Latvijā. Pastariņa muzejs ir atvērts sabiedrībai kopš 1967. gada.

Konferences programma

Mūžībā devies Žanis Vācietis

23. novembrī mūžībā devies Žanis Vācietis (1958–2025), pensionēts Latvijas armijas virsnieks, Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas dēls, Ojāra Vācieša muzeja draugs un domubiedrs.

Apskatāmas Ellijas Forseles-Rozentāles tāfelklavieres

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja ekspozīcija (Rīga, Alberta iela 12-9) ir papildināta ar unikālu eksponātu – Ellijas Forseles-Rozentāles tāfelklavierēm, kas, pēc ekspertu atzinuma, datējamas ar 18. gadsimta beigām un uzskatāmas par senākajām zināmajām tāfelklavierēm Latvijā.