Raiņa un Aspazijas mājā 2023. gada 16. martā plkst. 13.00 notika zinātniskie lasījumi “Aizliegts nav atļauts” par godu Aspazijas 158. dzimšanas dienai. Lasījumos tika aplūkota literatūras un mākslas cenzūra kā 20. gadsimtā, tā arī šobrīd.
Padomju periodā Aspazija kļūst par “neērtu” dzejnieci – no vienas puses izlikties, ka tādas nav bijis, nebija iespējams, jo Aspazija bija revolucionārā dzejnieka Raiņa dzīvesbiedre, no otras puses – runāt bija sarežģīti, jo dzejnieces daiļrade, personība un uzskati neatbilda padomju varas uzstādījumiem un prasībām.
Referātā aplūkotas dažādas situācijas, kurās rakstnieks Andrejs Upīts savas aktīvās radošās darbības laikā ir saskāries ar cenzūru. Pilnīgs vai daļējs aizliegums publicēt oriģināldarbus bijis klātesošs atšķirīgās laikmeta politiskajās un ideoloģiskajās situācijās, jo īpaši vācu un padomju okupācijas laikā. Andreja Upīša kā neviennozīmīgas personības vērtējums bijis aktuāls arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, un jo īpaši pēc 2022. gada, kad publiskās polemikās un diskusijās vairākkārt aktualizēts jautājums par Andreja Upīša vārda un piemiņas saglabāšanu Latvijas kultūras vidē.
Raimonda Ķirķa priekšlasījums “Aizliegtā modernitāte Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”
Referātā aplūkots, kā pēc Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma apvērsuma literāri darbi un dažāda rakstura izdevumi tika cenzēti. Virkne grāmatu tika aizliegtas, un dažas šādas grāmatas ir atrodamas Raiņa un Aspazijas personīgajā bibliotēkā.
Maijas Rudovskas priekšlasījums “Cenzūra laikmetīgajā mākslā”
Referātā aplūkoti saistoši procesi mūsdienu laikmetīgās mākslas cenzūras aspektā.
Ilmāra Šlāpina priekšlasījums “Aizliegtās grāmatas mūsdienu pasaulē”
Referātā aplūkoti “PEN International” uzmanības lokā esoši mūsdienu autori, kuru grāmatas ir reāli aizliegtas un to autori vajāti, šobrīd pasaulē notiekošās cenzūras aspektā.
Zinātniskie lasījumi tapuši ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.