Dzejas dienu ietvaros, atceroties izcilo dzejnieku, atdzejotāju, publicistu, literatūrkritiķi un arī brīvības cīnītāju Knutu Skujenieku, 28. septembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks dzejkoncerts “Dziesmu dziesma”.
Dzejkoncertā varēs dzirdēt vairāk nekā 2000 gadus senu Bībeles tekstu no “Dziesmu dziesmas” jeb Augstās dziesmas, kurā ietvertās idejas ir aktuālas arvien. Šis senais mīlas lirikas šedevrs iemieso ideālas cilvēka mīlestības attēlojumu, spilgtu apliecinājumu divu cilvēku fiziskai mīlestībai.
Knuta Skujenieka “Dziesmu dziesmā” ietvertais kodols nav mainījies:
“Jo stipra kā nāve ir mīlestība…
Nav vairs ne dižvaldnieka, ne ciema meitenes – ir tikai divi viens otru mīloši cilvēki. Šī “Dziesmu dziesma” ir laikam visskaistākā pasaulē. Latviski šī dziesma ir tapusi Mordovijas lēģeros. Uz rūtiņu papīra man uzrakstīja tekstu krievu valodā (ivritu es neprotu). Visa reliģiskā literatūra bija stingri aizliegta. Bet kā tu vari aizliegt mīlestību?” (Knuts Skujenieks)
Dzejkoncertā sajutīsim Knuta Skujenieka diženās personības klātbūtni. “Ar savu gaišo viedumu, smalko humoru, ar cilvēkmīlestību un pasaules valodu mīlestību Knuts kļuvis par modernās latviešu dzejas ciltstēvu. Un par paraugu ikvienam atstumtajam un nodotajam,” raksturo Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste Zane Brūvere-Kvēpa. Knuts Skujenieks bija viens no ievērojamākajiem cittautu dzejas pazinējiem un tulkotājiem. Viņa dzejas devumu literatūrkritiķe Inta Čaklā vērtē kā nozīmīgāko, kas 20. gadsimta otrajā pusē tapis latviešu literatūrā, un tā nav tikai nacionāla mēroga vērtība.
“Dziesmu dziesmu” K. Skujenieks atdzejojis, būdams lēģerī, un ir apbrīnojami, kā tik skarbos apstākļos ir izdevies veikt tik izsmalcinātu un skaistu radošu darbu. Dzejkoncerts aicina ieklausīties Knuta Skujenieka atdzejotajā “Dziesmu dziesmā” un sajust šī senā teksta tīrradnas mīlestības un arī kultūras spēku, kas dzīvo pāri laikam un ļauj pacelties augstāk, pāri negācijām. Kā uzsvēra pats dzejnieks: “ar to garu, kas ir šai grāmatā iekšā, es joprojām dzīvoju” un “savu sievu es vienmēr esmu turējis augstāk par sevi pašu”.
Tas rosina domāt: Vai šodienas cilvēks prot mīlēt smalki? Ko mums šodien nozīmē mīlestība? Kā runājam par divu cilvēku mīlestību?
Kā skan tik sena mīlestības dzeja šodienas valodā? Daudzi vārdi jau zuduši un tā skan citādi, tomēr Skujenieka meistarīgi atdzejotā “Dziesmu dziesma” reibina kā granātābolu sarkanvīns un tajā var klausīties atkal un atkal:
“Cik skaisti ir tavi glāsti,
māsa mana,
līgava mana,
Tavi glāsti
par vīnu labāki,
tavas eljes dvesma
par visām smaržām.”
Dzejkoncertā senā mīlestības dzeja savīsies ar dzejkoncerta dalībnieku “Dziesmu dziesmas” iedvesmotu dzeju un dziesmām latviešu un angļu valodā par divu cilvēku kvēlu mīlestību. Andra Buļa dzeja un jaunizveidotās grupas “Kitty machine” dziesmas ļaus ikvienam ieskatīties savas sirds dziļumos un sajust šo mīlestības spēku, kas ir ārpus laba un ļauna, ārpus politikas un normām un, arī ārpus jebkura laika un telpām.
Dzejkoncertā piedalās aktieris un dzejnieks Andris Bulis, aktrise un tēlniece Maija Arvena, komponiste un dziesminiece Lauma Kazaka.
Solfeg.io dzejas, mūzikas un mākslas platformas radošā komanda ir pateicīga Knutam Skujeniekam par dziļām, sirsnīgām sarunām, daloties dzīves gudrībā, kas palīdzējušas tuvoties izpratnei par mīlestību un atspoguļot cilvēku savstarpējo mīlestības attiecību dzidrumu, veidojot “Dziesmu dziesmas” projektu sēriju. Sadarbībā ar aktieriem Andri Buli un Maiju Arvenu, komponisti un dziesminieci Laumu Kazaku u.c., izdota audiogrāmata “Knuta Skujenieka “Dziesmu dziesma”” (mūzikas ierakstu izdevniecība “UPE tuviem un tāliem”, 2022), kas, godinot dzejnieka daiļradi, no 28.09. būs pieejama arī mūzikas straumēšanas vietnēs Youtube, Spotify un iTunes, kā arī radioraidījumu sērija “Mīlas Trubadūri. Dzejas Ceļojumi” “Ielūdz Radioteātris” Latvijas Radio 1, 2021), dzejkoncerts jauniešiem “Knuta Skujenieka “Dziesmu dziesma” (iekļauts “Latvijas Skolas soma” programmā, 2022) un dzejas izrāde “Dziesmu dziesma” (LU Botāniskajā dārzā, režisore N. Bokovikova, 2020).
Kopš 2020. gada, kad četri cilvēki apvienojoties izveidoja Solfeg.io dzejas, mūzikas un mākslas platformu, īstenoti dažādi starpdisciplināri kultūras projekti kā Pētera Jansena mākslas grāmata un izstāde “Gaismas klusumā” Jūrmalas muzejā (2024), dzejkoncerti “Ne mālā, ne porcelānā… sieviete” (2022) un “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās” (2021), kas izskanējuši Mālpils muižā, Mencendorfa namā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā u.c. Izdots dzejas un mūzikas albums “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās” (2021) un Noras Grēniņas dzejas grāmata “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās” (2021).