20. janvārī plkst. 15.00 Jāņa Akuratera muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) aicina uz lasījumiem Kamīnzālē “Jel mainies Tu!”. Pasākumā apmeklētāji kopā ar muzeja speciālistiem varēs lasīt un dalīties iespaidos par Laimas Akurateres dzeju un Viljama Šekspīra un viņa laikabiedru sonetiem. Ar stāstījumu par Šekspīru Latvijā piedalīsies Guna Zeltiņa.
Ikmēneša lasījumi jau ir kļuvuši par muzeja tradīciju. Vasarā tie notiek verandā, bet ziemas sezonā tie ir pārcēlušies uz siltākām telpām – Laimas istabu, Gaišo salonu. Bet šoreiz lasījumi notiks Kamīnzālē pie kamīna un būs veltīti Laimas Akurateres 114. dzimšanas dienai, kas būs 21. janvārī.
Laima Akuratere (1910–1969), dzejnieka Jāņa Akuratera meita, pēc Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas beigšanas studē Latvijas Universitātē Filoloģijas fakultātē romāņu valodas. . Jau studiju laikā viņu īpaši ieinteresē renesanses un viduslaiku kultūra un literatūra, tai skaitā Laima arī tulko itāļu autoru darbus. 1938. gadā viņas atdzejojumā tiek izdoti nelielā grāmatā Frančesko Petrarkas “Soneti madonnai Laurai”. Studijas Latvijas Universitātē Laima nepabeidz, taču viņa turpina nodarboties ar tulkošanu un atdzejošanu. Laima pārvalda franču, itāļu, krievu, vācu un angļu valodu. 1940. gadā Jāņa Rozes apgādā tiek publicēta Laimas Akurateres sastādītā “Angliski-latviska vārdnīca”. Līdzās Frančesko Petrarkas, Dantes Aligjeri un citu renesanses autoru darbiem Laimas uzmanības lokā nonāk arī Viljama Šekspīra dzeja.
2023. gadā izdevniecībā “Zvaigzne ABC” sērijā “Vajadzīga grāmata” iznāca Viljams Šekspīra “Soneti”. Tā ir atkārtojums 1965. gadā apgādā “Liesma” publicētajam latviešu autoru atdzejoto Šekspīra sonetu izdevumam. Starp 11 autoriem, kuru atdzejojumi ievietoti šajā krājumā, ir arī Laima Akuratere. Viņai pieder septiņu sonetu atdzejojumi.
Viljama Šekspīra soneti pirmoreiz vienā izdevumā angļu valodā tika publicēti 1609. gadā. Šajā grāmatā bija iekļauti 154 soneti, turklāt pirmie 126 soneti veltīti jaunam vīrietim, bet pārējie 28 – noslēpumainajai “tumšajai lēdijai”. Viljama Šekspīra soneti vēsta par ilgām pēc skaistuma, kas neizgaistu, par mīlas sāpēm un greizsirdību, par laika ritējuma varu.
Pasākumā 20. janvārī par Viljama Šekspīra daiļradi un tās interpretāciju Latvijā pārdomās dalīsies teātra zinātniece Guna Zeltiņa. 2015. gadā iznāca viņas pētījums “Šekspīrs. Ar Baltijas akcentu”. Šī darba tapšanā viņa izmantoja arī informāciju, kuru guvusi arhīvu studijās, tai skaitā arī Šekspīra dzimtās vietas fonda bibliotēkā Stretfordā pie Eivonas un Šekspīra Globa teātra bibliotēkā Londonā.
20. janvāra pasākumā būs iespēja uzzināt arī par citu ievērojamu Viljama Šekspīra laikabiedru Džonu Donnu (John Donne, 1572–1631), kura darbu plašāks izdevums latviešu valodā vēl tikai tiek gatavots. Dažus Džona Donna sonetus savā atdzejojumā pasākumā nolasīs Aivars Eipurs. Džons Donns ir dzimis astoņus gadus pēc Šekspīra un dzīvojis vēl 15 gadus pēc Šekspīra nāves. Nav drošu ziņu, ka viņi būtu tikušies, lai gan kāda mākslinieka fantāzija tos abus attēlojusi gleznā kopā ar citiem kādā krodziņā. Džons Donns ir viens no izcilākajiem metafiziskās dzejas pārstāvjiem angļu literatūrā.