Tuvojoties dzejnieka Jura Kunnosa (1948–1999) 75. dzimšanas dienai 4. decembrī, Dzejas dienās 6. septembrī plkst. 18.00 Jāņa Akuratera muzejā notiks atceres pasākums “Juris Kunnoss – Pieci septiņi un septiņdesmit pieci”, kurā skanēs Kunnosa dzeja, kā arī draugu un laikabiedru atmiņas par viņu.
Dalībnieku vidū būs dzejnieki Jānis Rokpelnis un Gaiķu Māris, kā arī dzejnieks un Kunnosa dzejas atdzejotājs Sergejs Moreino. Kunnosa dzeju runās arī teātra kopas “Saulespuķe” dalībnieces. Muzicēs ģitāriste Ilze Grunte. Vakaru vadīs Aivars Eipurs.
Juris Kunnoss beidzis Rīgas 2. vidusskolu (1966) un LVU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures nodaļu (1977). Strādājis Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā par zinātnisko līdzstrādnieku (1975–1999). Pirmā publikācija laikrakstā “Literatūra un māksla” 1977. gadā. Izdoti dzejoļu krājumi “Drellis” (1981), “Pieci septiņi” (1987), “Slengs pilsētas ielās” (1991), “Ar jaunu mirdzumu acīs” (1999), Kunnosa dzejoļu izlase “Kontrabanda” krievu valodā (2000, ar dzejoļu pirmpublicējumiem latviešu valodā). Kopš 1995. gada tapušie dzejoļi apkopoti krājumā “Juris Kunnoss. Dzejoļi 1995–1999, un par Juri Kunnosu” (2007). 2008. gadā Amandas Aizpurietes un Sergeja Moreino sastādījumā iznākusi bilingvāla dzejas izlase latviešu un krievu valodā “Jura Kunnosa X”. Jura Kunnosa dzejā atveidots vēsturiski nepārtrūkstošs un vienots tautas garīgās dzīvošanas process. Dzejoļiem piemīt episkums, objektivitāte un polifonisms, kā arī pagātnes tagadnes un nākotnes laiku kompaktums; valodā izmantoti arhaismi, historismi, dialektismi.
Literatūras kritiķe Inta Čaklā dzejnieku raksturojusi šādi, un to, cita starpā, nevar noliegt: “Pārsvarā tie ir sava laika “nepareizie” mākslinieki, alternatīvo vērtību radītāji, kas par savu citādumu dabūjusi maksāt, “bāreņi pasaules ģimenē” (..). Tāds ir to loks, kurā Juris Kunnoss ietilpina sevi un kurus izjūt kā savējos (..), svarīgākais ir tēla oreols un dzīves stāja: klejotāji, cilvēki, kas atteikušies no drošas vietas sociālajā hierarhijā par labu personīgajai brīvībai un ar to saistītajām dzīves nedienām.”
Ieeja bez maksas.
Dzejas dienu programma: www.dzejasdienas.com