Tikšanās ar Rozi Stiebru

Ojāra Vācieša muzejs

Līdz 20. novembrim Ojāra Vācieša muzejā aplūkojama Alekseja Naumova gleznu izstāde “Sirds likums metropolēs”, un daļa no izstādes ir arī gleznotāja radītās skices režisores Rozes Stiebras animācijas filmai “Sirds likums”. Noslēdzot izstādi, 20. novembrī plkst. 16.00 Ojāra Vācieša muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 19) aicina uz tikšanos ar režisori Rozi Stiebru.

Roze Stiebra Ojāru Vācieti iepazina 1983. gadā, strādājot ar viņa bērnu dzejas pārradīšanu multiplikācijas filmai “Kabata”. Tā bija vieno no pirmajām zīmētajām animācijas filmām Latvijas kinovērsturē. Filmas pirmizrādei dzejnieks Ojārs Vācietis uzrakstīja Manifestu, veltot to jaunajam darbam un žanram. Toreiz filmas māksliniece Laima Eglīte ietvēra arī dzejnieku “Kabatas” tēlu galerijā, un filmā ir atpazīstams dzejnieks melnajā beretītē, smaidot Arkādijas parka vidē, kad no viņa mēteļa kabatas izlido filmiņas varoņi.

“Kabata” ir vēl viens krustpunkts, kas aicina tikties Rozi Stiebru Vācieša mājā.

“Saulgriežus gaidot, ir slāpes pēc saules. Saules tēls ir klātesošs Rozes mākslas vizuālajā dramaturģijā, un viņa kā pati Saule pabaro savus bērnus – skatītājus, domubiedrus ar gaismu,” piebilst pasākuma organizatore Dace Micāne-Zālīte.

Par filmu “Saule brauca debesīs” Roze Stiebra ir teikusi: “Vairāk nekā trīs gadus esam sekojuši Saules ceļam debesīs – tā tēlaini varētu nosaukt laiku, ko pavadījām, veidojot filmu. Šis bija īpašs ceļš, jo kā pavadonis mums vienmēr līdzās bija arī Latvijas pastāvēšanas simtā gadadiena, kas tieši vai netieši mūs visus ietekmēja. Tādēļ likās tik iederīgi, to gaidot, veidot filmu par gaismu un tumsu – jo gaisma ir skaista, bet arī tumsa ir maģiska un vilinoša kā noslēpums. Šī filma nav par labo un ļauno – tā ir par dzīves dažādību un to, cik būtiski ir neaizmirst un nepazaudēt vissvarīgāko.”

“Aicinām uz tikšanos ar režisori, un, man gribētos teikt, animācijas mākslas filozofi. Viņa vārdus glezno, raksta scenārijus kā austu, nekad nebeidzami vizošo Austras koku, poētiskā kodolā sakausējot attēlu, vārdu un domu,” stāsta Dace Micāne-Zālīte.

“Vakars kopā ar Rozi Stiebru ir kā traukšanās uz augšu, tur, kur saule, kur tautasdziesmu garīgā vertikāle un mākslinieka misijas taka. Ejot to, patiesi ieraugāma viņas būvētā latviskā un vispārcilvēciskā pasaule – Rozes Stiebras mākslas pasaule.”

Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.