Jāņa Akuratera muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) ceturtdien, 7. martā plkst. 18.00 aicina uz “Lasījumiem Kamīnzālē”, lai kopīgi lasītu Viļa Plūdoņa “Fantāziju par puķēm” un balādes, kā arī Jāņa Akuratera tēlojumu “Cattlea Sapho” un balādes.
Reizi mēnesī Jāņa Akuratera muzejs aicina uz lasījumiem muzejā, lai kopīgi ar sanākušajiem visiem pārrunātu un pārdomātu Jāņa Akuratera, Laimas Akurateres un viņu laikabiedru literāros tekstus. Šoreiz Jāņa Akuratera muzejs aicina līdzās mājas kādreizējā saimnieka darbiem lasīt rakstnieka, kuram 9. martā svinama 150. jubileja, Viļa Plūdoņa darbus.
Vilis Plūdons (1874–1940) “Fantāziju par puķēm” saraksta 1901. gadā. Pirmoreiz tā ir publicēta žurnālā “Zalktis” 1907. gadā. Pirmizdevums grāmatā ir 1911. gadā. Viļa Plūdoņa “Fantāzija par puķēm” ir viens no spilgtākajiem literārā jūgendstila darbiem latviešu literatūrā. Pirmizdevumā ir dots apakšvirsraksts “Modernā cilvēka dvēseles lāsts” un ierakstīts veltījums: “Sava mīļā biedra J. Poruka piemiņai”.
Vilis Plūdons nebija Jāņa Akuratera tuvo draugu lokā. Taču abu autoru daiļradēs rodami līdzīgi motīvi, izteiksmes paņēmieni un tēli. Ar Viļa Plūdoņa “Fantāziju par puķēm” sasaucas Jāņa Akuratera tēlojums “Cattlea Sapho”, kas ir ievietots stāstu un tēlojumu ciklā “Draugu sejas”. Cattlea Sapho ir orhideja. Kādēļ viņa ir nonākusi pie “draugu sejām”, par to būs iespēja uzzināt 7. marta lasījumos Kamīnzālē. “Jāpiebilst, ka 1913. gada rudenī Jānis Akuraters brauc uz Parīzi caur Beļģiju un Ģentē apmeklē orhideju izstādi. Pēc tās apmeklējuma vēstulē sievai viņš raksta, ka “liekas, pasaule pilnīgāka un bagātāka tikusi priekš manis”,” stāsta muzeja vadītāja Maira Valtere
Pasākumā kopīgi ar klausītājiem lasītas tiks arī Viļa Plūdoņa un Jāņa Akuratera balādes. Vilis Plūdons ir viens no liroepikas meistariem latviešu literatūrā. Viņa balādēs izcili apvienots vēstījuma dramatisms, reizēm pat traģisms, ar izteiksmes lirismu un melodiskumu. Balāžu sižetos viņš izmantojis gan leģendas, gan folkloras motīvus un tēlus, meistarīgi izmantojot noslēpumainības un dažkārt arī misticisma klātbūtni.
Jānis Akuraters vārdu “balādes” izmantojis gan dzejoļu krājuma nosaukumā “Latvijas balādes”, gan dzejoļu cikla nosaukumā “Parīzes balādes”. Abās reizēs vārds gan vairāk apzīmē ne dzejoļu formu, bet šiem dzejoļiem kopīgo vēstošo intonāciju. Taču Akurateram ir arī balādes, kas līdzinās Plūdoņa balādēm un atbilst t.s. angļu jeb vēsturisko balāžu tradīcijai.
Jāņa Akuratera, Laimas Akurateres un viņu laikabiedru darbu lasīšanas tradīcija kopā ar muzeja speciālistiem Jāņa Akuratera muzejā aizsākās 2022. gada maijā, kad interesenti bija aicināti uz “Lasījumiem verandā”. Aukstākam laikam sākoties, darbu lasījumu pēcpusdienas notika ne vairs verandā, bet gan Gaišajā salonā, Laimas istabā, Kamīnzālē. Un tā tagad jau trešo sezonu lasījumi tiek turpināti, reizi mēnesī aicinot interesentus.
Ieejas maksa: 2.00 EUR; skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.