No 22. oktobra līdz 5. decembrim Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, aicina uz izstādi “Latvija tik un tā”. Tajā aplūkojamas Šveicē dzimušas mākslinieces Petras Derkins radītās kolāžas un asamblāžas, kā arī rakstnieka Aivara Eipura minimas – sadzīviski īsprozas darbi, kur valda nevis doma, bet notikumi un izdoma. Tikšanās ar izstādes autoriem 31. oktobrī un 14. novembrī no plkst. 12.00 līdz 15.00.
Petras Derkins mazformāta kolāžu un asamblāžu galvenie tēli ņemti no Latvijas laika trīsdesmito gadu preses un padomju laika žurnāliem un ielikti dažādās sirreālās jaunās pasaulēs. Nereti attēlotas arī viegli ironiskas ainas, iedvesmojoties gan no vēsturiskiem, gan no Petras vīra dzimtenē Latvijā ikdienā sastaptajiem sižetiem. Savukārt Aivars Eipurs par saviem īsprozas darbiem saka: “Es radīju minimu kā literāru žanru, jo tādi apzīmējumi kā refleksija, miniatūra un maksima derēja tikai dažos gadījumos. Minimas ir sadzīviskas, te valda nevis doma, bet notikumi un izdoma. Šeit es rādu publikai nejaušu savas sirds portretu.”
Šo izstādi autori gatavoja vairākus gadus. Paredzēts arī izdot grāmatu “Latvija tik un tā” ar tekstu latviešu un angļu valodā.
Petra Derkins (1969) dzimusi Šercingenā, Šveicē. Viņas dzimtās valodas – retoromāņu un vācu. Kopš 2011. gada dzīvo Latvijā Dobeles pusē, Penkules pagastā. Mākslu apguvusi meistardarbnīcā pie Filipa Nelsona (Philip Nelson) Dornahā Šveicē, studējusi Bernes mākslas augstskolā, ieguvusi bakalaura grādu mākslas darbu konservācijas un restaurācijas nodaļā. Specializācija: gleznas un polihromija. Ieguvusi arī Šveices Sarkanā Krusta diplomu un strādājusi kā vecu un slimu cilvēku aprūpētāja. Gan iepriekš Šveicē, gan tagad Latvijā reģistrēta kā pašnodarbinātā māksliniece restauratore. Savu radošo enerģiju Petra Derkins velta mazformāta kolāžām un asamblāžām. 2012. gadā realizējusi mākslas projektu – sienas gleznojumu publiskā telpā, autobusu pieturā Apguldē. 2013. gadā Eiropas Savienības mājā Rīgā kopā ar mākslinieci Ilonu Drīliņu notika Petras pirmā izstāde “Stāsti bez robežām”. 2015. gada rudenī Rīgā, Mencendorfa namā kopā ar mākslinieku Raimondu Līcīti veidojusi izstādi “Kosmiskās skumjas”. 2016. gadā par godu Šveices lasītavas un Austrijas bibliotēkas 15 gadu jubilejai Petra tika uzaicināta izstādīt savas kolāžas Rīgā, LU Akadēmiskajā bibliotēkā. 2016. gadā māksliniece piedalījās arī starptautiskajā izstādē “Arte Binningen” Šveicē. Kopš 2014. gada viņa ir Jelgavas Mākslinieku biedrības biedre un ir piedalījusies JMB izstādēs, gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.
Aivars Eipurs (1956) dzimis Latvijā, Saulkrastu pusē, Pabažu ciemā. Studējis latviešu filoloģiju, mācījies romāņu valodas un psihoterapiju. Strādājis muzejā, vadījis grupas terapiju alkoholiķiem, bijis redaktors, nodaļas vadītājs, ārštata autors, publicists žurnālos un avīzēs. No 2005. gada Latvijas Rakstnieku savienības dzejas un prozas konsultants. Kopš 2019. gada muzejpedagogs Jāņa Akuratera muzejā. Publicējas kopš 1985. gada. Literārā procesa klasifikācijā meklējams ar dzejnieka pseidonīmu Eduards Aivars. Izdoti desmit Aivara dzejoļu krājumi, jaunākais – “Dzejoļu remonts” – iznācis šoruden. 2018. gadā Aivara dzejas izlases izdotas Lielbritānijā un Krievijā. Aivars Eipurs ieviesis savu īsprozas paveidu – minimas. Iznākušas divas minimu grāmatas: “Minimas jeb Vienā istabā ar Antonu Vēbernu” (2008) un “Minimas jeb Zemestrīce zābakā”(2013). Pirmā minimu grāmata tulkota arī Braila rakstā.
Vairāk informācijas: Aivars Eipurs
+371 29276358; aivars.eipurs@memorialiemuzeji.lv
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
