No 7. decembra līdz 15. janvārim Jāņa Akuratera muzejs (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) aicina uz ikgadējo Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupas izstādi “Satikšanās”.
Jau 18 gadus, sagaidot Ziemassvētkus, Jāņa Akuratera muzejā notiek Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupas izstādes. Šīs mākslinieku grupas aizsākumi saistīti ar 90. gadiem, kad daudzi Rīgas Lutera draudzei pievienojušies mākslinieki, mākslas zinātnieces Ināras Ņefedovas rosināti, sāka apvienoties grupā nopietnu mākslas mērķu un profesionālās attīstības vārdā.
“Mēs esam ļoti dažādi, katrs savā mākslas veidā vai stilā unikāli, profesionāli mākslinieki. Gleznotāji, grafiķi, dizaineri, tēlnieki un keramiķi. Bet ikreiz kāda vārdā nenosaukta intuīcija palīdz atnest uz izstādi tādu darbu, kas organiski saskan un papildina citu mākslinieku darbus. Droši vien tāpēc, ka mums pašiem patīk būt kopā,” par sevi stāsta mākslinieki. Viņi sevi ir atraduši Rīgas Lutera draudzē Torņakalnā, tas ir viņu garīgais vienojošais centrs. Mākslinieki aktīvi piedalās Rīgas Lutera baznīcas rīkotajos daudzveidīgajos garīgās izaugsmes semināros, nodarbībās meditācijas vakaros un vada mākslas nodarbības bērniem svētdienas skolā. Apbrīnojama ir grupas mākslinieku iejūtība, atbildība vienam pret otru un grupas kopējiem mērķiem un ideāliem.
Pārdaugavas apkaime Torņakalna kultūrvide nav iedomājama bez Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupas izstādēm. “Tā ir neizsmeļama bagātību krātuve un vērtīgi, ka arī šodienas mākslinieki vairo un veido savus redzējumus par pilsētvidi tās mūžīgumā un mainīgumā, līdzās dabas un noskaņu tvērumiem”, raksta Ingrīda Burāne. Tās ir regulārās ziemas un pavasara izstādes tuvajos muzejos: Jāņa Akuratera un Ojāra Vācieša muzejā, kā arī daudzu mākslinieku personālizstādes abos muzejos. Tā ir mākslinieku ideja un vēlme vairot mākslas klātesamību ikdienas dzīvē.
Izstādei dots nosaukums “Satikšanās” – tas ir dzīvības, gaidu un impulsu pilns vārds. Visvairāk gaidītais vārds, kas sola arvien ko jaunu – pieredzi, iespējas vai atklāsmes, bet šobrīd – visvairāk ierobežots, tāpat kā visas citas darbības mūsu dzīvē. Taču ilgas un vēlmes paliek un radošais gars turpina savas izpausmes visās sfērās – mākslā, zinātnē, dzīvē. Attālināti par to uzzinām katru dienu. Tas iepriecina un uzmundrina, un ir vislielākais garīgais atbalsts mūsu izturībai.
Izstādes mākslinieki:
Irīda Lazdiņa. Gleznotāja. Aktīva akvareļglezniecības izstāžu dalībniece Latvijā un ārzemēs: Lietuvā, Turcijā, Krievijā, Itālijā, Ķīnā, Francijā. Māksliniece rūpīgi izkopusi savu stilu. “No agrāk attēloto žanru konkrētības jau ilgāku laiku esmu pievērsusies intuitīvākai, sajūtu izraisošai gleznošanai. Vienīgi daba ir tā, kas nosaka domu emocijas. Skatoties debesīs, vērojot ūdens plūsmu vai ieejot dārzā, viss tas – gan miers, gan klusums, gan nebeidzamā mainība – rada īpašu prieka sajūtu un dod arvien jaunus impulsus,” atklāj Irīda Lazdiņa.
Māra Kalnišķe. Keramiķe. “Manas saknes un pirmie dzīves iespaidi saistās ar Kurzemes pusi. No Jūrmalciema smilšu kāpām, košām rozēm Rucavas cimdu rakstos un lakatos, rudzupuķēm un magonēm pļavās veidojas mani darbi mūža garumā. Kā smiltis izbirst caur pirkstiem, tā māls izslīd caur rokām, veidojot dažādas formas – krūzes, bļodas, kannas, vāzes.”
Gunta Ploka. Gleznotāja, pedagoģe. Strādā Latvijas Mākslas akadēmijas informācijas centrā, ir lektore Rīgas Dizaina skolā. Glezniecībā Gunta Ploka galvenokārt darbojas ar pasteļkrītiem, izmantojot tos uz atšķirīga raupjuma un faktūru virsmām. “Pasteļi man tuvi ar savu maigumu, noslēpumainību un niansēto kolorītu.”
Gundega Zikmane. Rakstniece, gleznotāja. Stāstu krājumu “Kuģi aiziet jūrā”(1973) un “Vārti ir vaļā” (1978) autore. Stāstu krājumi guvuši kritikas atzinību. Kopš 1980. gada pievērsusies akvareļglezniecībai. Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupas dalībniece.
Daiga Aže. Keramikas restauratore. Atjauninājusi ap 600 tautas podniecības darbus. Kopš 1975. gada Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja restauratore. Aizraušanās arī pasteļglezniecība. Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupas dalībniece.
Baiba Ūlande. Gleznotāja. Dzimusi jelgavniece. Viņas glezniecība tonāli smalka un koloristiski niansēta. Savos darbos Baiba Ūlande izkopj ainavas, klusās dabas un figurālās glezniecības žanru, izlaižot to caur savas uztveres prizmu. “Mani darbi ir kā vēstījums, kā nepabeigts mirklis starp sapni un īstenību,” teic Baiba Ūlande.
Liene Ratnika. Tekstilmāksliniece, pedagogs. Tradīcija un noskaņa, klusināta, smalka un gaumīga – tāds allaž ir tekstilmākslinieces Lienes Ratnikas rokdarbs – mākslas darbs. Liene Ratnika ir Ķekavas Mākslas skolas mākslas pedagoģe. Skola jau desmito reizi ir saņēmusi Kultūras ministrijas gada balvu par audzēkņu sniegumiem starptautiskos konkursos. Šādu apbalvojumu saņēmusi arī pati Liene Ratnika.
Līga Lazdiņa. Gleznotāja. Studējusi Mākslas akadēmijā pie prof. Alekseja Naumova. Jaunās gleznotājas ainavās un pilsētvides gleznās daudz gaismas, optimisma, saules spozmes un debesu bezgalības. Kā Jānim Akurateram dzejā: “Cik daiļa ir zeme, Cik mīla svēta, No prieka kad dvēsele apmirdzēta.”
Helmuts Āķis. Metālmākslinieks. Nav nekā tāda, ko Helmuts Āķis nevarētu atveidot metālā: pat gaismu metālā var dabūt iekšā. Par to varēja pārliecināties viņa personālizstādē “Gaisma metālā”, kas notika Jāņa Akuratera muzejā. Helmuts ar Juri Gagaini bija vieni no pirmajiem, kas veidoja Metālmākslas katedru Mākslas akadēmijā, darbojās tajā kā pasniedzēji. Metāls Helmutu interesējis jau no bērnu dienām. Skolas gados remontējis motociklus un sapņojis kādreiz uztaisīt ko lielāku – sportam. Tagad tas Helmutam ir izdevies – ir izgatavots skrejritenis “Latvis”.
Dins Kopštāls. Dizainers, pedagogs. Šobrīd ir restaurācijas darbu vadītājs valsts nozīmes arhitektūras piemineklim – Katlakalna baznīcai. Dins Kopštāls savas prasmes pierādījis arī Ojāra Vācieša muzeja logu un durvju restaurācijā, kā arī ievadot skolēnus dizaina noslēpumos dažādu priekšmetu izpētē un gatavošanā.
Muzejs strādā zaļajā režīmā – ieeja tajā tikai ar derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, līdzās tam uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Muzeja apmeklētājiem jālieto sejas un deguna aizsegs.
