1884. gada 31. martā Rainis dienasgrāmatā ieraksta šādas pārdomas: “Pēcāk lasīju “Līru”, viņš mani iekustināja līdz asarām, es manīju, ka raudu tādām pat jūtām, kā par savām skumjām. Vakarā otrreiz tik beidzu (ar sākumu). Iegribējās pašam drāmas taisīt. Raksturs — atkritis tautietis, bez goda, bez tautas, viltīga filozofija, pluts un ļauns. (..)”
Raiņa minētais “Līrs” ir viens no nozīmīgākajiem angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra (1564—1616) darbiem, pasaules literatūras kanona vērtība – luga “Karalis Līrs”. Luga pirmo reizi iespiesta 1608. gadā.
1884. gadā topošais dzejnieks ir deviņpadsmit gadus vecs, bet Rīgas pilsētas ģimnāzijas (Stadt Gymnasium zu Riga) klasiskajā nodaļā jau guvis bagātīgu priekšstatu par pasaules literatūras klasiku, bet agrāk Grīvas vācu skolā (Deutsche Schule zu Griwe) apgūtie sengrieķu un latīņu valodas pamati ļauj lasīt antīko literatūru oriģinālvalodā.
Līra sabiedrībā valda liekulība un netaisnība, bet tas tiek apjausts, kad jau ir par vēlu. Tā ir pretstats Raiņa iztēlotajai nākotnes sabiedrībai. Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļā 1900. gadā iznāk Raiņa pirmo reizi latviski tulkotais “Karalis Līrs”, pie kura viņš strādājis, dzīvodams trimdā Slobodskā. Vēlāk, 1912. gadā, tas iekļauts Raiņa “Kopotu tulkojumu” sējumā, kā arī tiek publicēts atsevišķā izdevumā “Universālās bibliotēkas” sērijā Anša Gulbja apgādā Pēterburgā.
Agnese Timofejeva,
Raiņa muzeja “Tadenava” speciāliste