Jāņa Akuratera muzejs 2025. gada rudenī, sagaidot dzejnieka Jāņa Akuratera 150. jubilejas gadu, izsludināja radošo darbu konkursu skolēniem.
Muzejs aicināja rakstīt par tēmām:
- Ja es būtu Jānis Akuraters
- Citas valodas kā brīnums Jāņa Akuratera un manā dzīvē
- Es rakstu par Jāņa Akuratera grāmatu (dzejas vai stāstu krājumu, romānu, lugu)
Savus radošos darbus iesūtīja jaunieši no Jēkabpils, Saldus, Rīgas un Talsiem, Berģiem, populārākais temats bija “Ja es būtu Jānis Akuraters”. Konkursa žūriju vadīja Jāņa Akuratera muzejs speciālists un dzejnieks Aivars Eipurs.
Skolēnu radošo darbu konkursa laureāti:
- vieta – Renātei Juzovai, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas 8. klases skolniecei,
- vieta – Elizabetei Elīzai Rullei, Druvas vidusskolas 12. klases skolniecei,
un Viktorijai Viviānai Mežaraupei, Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma 1. kursa audzēknei, - vieta – Emīlam Grikmanim, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas 8. klases skolēnam,
un Sindijai Frolovai, Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma 1. kursa audzēknei.
Atzinības:
Evelīnai Cirponei,
Jolantai Lapeškinai,
Gatim Caunem,
Tīnai Sonorai Banderei,
Lienei Krūmiņai,
Danielai Andersonei,
Annai Dziemidovai.
Renāte Juzova
Ja es būtu Jānis Akuraters…
Es jātu savu brūno zirgu pieguļā, kamēr mazās masalas lec acīs.
Es miegaini gulētu mīkstajā un mitrajā zālē, klausoties dabas trokšņos.
Es aizrautīgi klejotu pa senseniem siliem gar šalcošo jūru.
Es vērotu ķirpju izcaurumoto biezo, bet trauslo koka mizu.
Es akmeņainā jūras krastā spītīgi meklētu zītaru.
Es priecīgs zvilnētu smiltīs, ļaujoties karstajai zeltstaru saulei, bet mūžīgi ilgojoties pēc plašajiem Zemgales klajumiem.
Es nožēlotu laiku, kas pavadīts prom no siltajām bērnības dienām, un aizvien atgrieztos mājiņā pie pumpurotu bērzu audzes.
Es atvērtu čīkstošās durvis, un pazīstamā smarža plūstu man nāsīs, tad es iegrimtu pagātnes mirkļu okeānā, nespēdams izkļūt ārā.
Es darītu tad visvienkāršāko – atcerētos katru sīkumu, lai apjēgtu to, kas visu savieno.
Es justos kā pielīmēts ar izturīgāko līmi pie nerimstošām iecerēm un nākotnes tēliem.
Es sapņotu nomoda sapņus visu cauru dienu un nekad nespētu tikt vaļā no skumjām par neīstenoto.
Es, dziļās domās grimdams, sēdētu zem sarkanas sērmukšas un jūsmotu par tukšumu, par to, kas vēl tikai piepildāms un nekad – piepildīts.
