Konferences

2019. gada 26. septembrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā, notika Memoriālo muzeju apvienības rīkotā starptautiskā konference “Viena personība – vairāki muzeji. Quo vadis?”

Konference risināja jautājumus par personību muzeju lomu, mērķiem un uzdevumiem mūsdienu kultūras procesos. Demokrātija prasa izglītotu indivīdu, kam ir savs viedoklis un kas ir spējīgs patstāvīgi spriest. Izcila personība var sekmēt citas personības veidošanos.
Konferencē piedalījās Latvijas muzeju speciālisti un viesi no Šveices, Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Polijas.

Piedāvājam iepazīties ar konferencē lasītajiem referātiem:

Astrīda Cīrule (Latvija) – Raiņa un Aspazijas muzeja tapšana, attīstība un muzeju tīkla veidošanās. Raiņa literārais fonds.
Svetlana Čeglakova (Светлана Чеглакова), Tatjana Dolmatova  (Татьяна Долматов, Krievija) – Jāņa Raiņa muzejs Slobodskā šodien. Referāts krievu valodā.
Jānis Garjāns (Latvija) – Personību mantojuma muzealizācijas tradīcijas un alternatīvas Latvijas kultūrtelpā.
Kataržina Jakimjaka (Катаржина Якимяк, Polija) – Mickevičš tīklos. Par Ādama Mickeviča muzejiem pasaulē. Referāts krievu valodā.
Vita Matīsa – Personības un pagātne: kāds vēstījums mūsdienām?
Rita Meinerte (Latvija) – Raiņa muzeju izveide Tadenavā un Jasmuižā.
Pjetro Montorfani (Pietro Montorfani, Šveice) – “Tie divi latviešu trimdinieki…”. Raiņa un Aspazijas piemiņas saglabāšana otrā Eiropas malā. Referāts angļu valodā.
Agrita Ozola – Personībai veltīta muzeja koncepcija – Raiņa muzejs Durbē.
Nadežda Petrauskiene (Nadežda Petrauskienė, Lietuva)  –Aleksandra Puškina Literatūras muzejs Markučos – personības muzejs ārpus nacionālās teritorijas un tā darbības virzieni. Referāts krievu valodā.
Natālija Stribuļskaja (Наталья Стрибульская, Baltkrievija) –Tēlaina Mājas izpratne kā neatņemama daļa personības pastāvēšanai telpā un esamībā ekspozīcijas modelēšanai Jankas Kupalas Valsts literatūras muzeja filiālē “Akopi”. Referāts krievu valodā.
Olga Ščeglova (Ольга Щеглова, Krievija) – Lietuviešu literatūras pamatlicēja K. Donelaiša muzejs ciematā Čistije Prudi, Kaļiņingradas apgabalā (Krievija). Referāts krievu valodā.