Atzīmējot rakstnieka, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Jāņa Akuratera (1876–1937) 150. jubileju, Jāņa Akuratera muzejā no 13. janvāra līdz 31. marta aplūkojama izstāde “Jāņa Akuratera portrets gleznās, grafikā un fotoattēlos”. Izstāde ir pirmā no jubilejas gadam veltīto izstāžu cikla un piedāvā ieskatu Akuratera vizuālajā tēlā laikabiedru radītās portretu gleznās, grafikās un fotogrāfijās.
Par Jāņa Akuratera ārējo izskatu cildinošas atmiņas ir atstājuši viņa laikabiedri. Piemēram, viņa novadnieks Jānis Grīns atmiņās par dzejnieku rakstīja, ka Akuraters ar savu izskatu izcēlies jau jaunības dienās Sēlijā un 20. gadsimta sākumā Rīgā: “Jānis Akuraters bija mantojis mātes seju, tikai mīkstinātiem, smalkākiem vaibstiem. Šī seja pareizi un izteiksmīgi rādīja diezgan daudz no viņa rakstura un gara. (..) Akuraters ne tikai nesekoja jaunstrāvnieku uzskatam, ka protestējams pret pastāvošo ar tīšu nevīžību ārējā izskatā, viņš mācēja to, ko toreizējā mūsu bohēma neprata: kopt māksliniecisko ārieni, sākot ar bārdu un skaistu platmali.”
Par Jāņa Akuratera tēlu var spriest ne tikai no laikabiedru atmiņām, bet arī vizuālām liecībām. Ir saglabājusies diezgan plaša Jāņa Akuratera portretu kolekcija, kā arī apjomīgs fotoattēlu krājums. Tas liecina arī par fotoattēla popularitātes pieaugumu, ko veicināja gan fotomākslas un tehnikas attīstība, gan iespieddarbu tehnoloģiju pilnveide. Sākotnēji tie ir atsevišķi fotoportretu publicējumi literārajos žurnālos, piemēram, “Staros”, un pastkartēs. Savukārt 20. un 30. gados fotoattēlu publikācijas kļūst par ikdienišķu periodisko izdevumu sastāvdaļu.
Savukārt salīdzinoši plašā Jāņa Akuratera portretu gleznu un grafiku kolekcija liecina gan par Jāņa Akuratera mākslinieku draugu loku (piemēram, 1. pasaules kara laikā Akuraters iepazīstas ar Konrādu Ubānu un Valdemāru Toni), gan arī par tendenci – saglabāt dzejnieku un rakstnieku vizuālos tēlus liecības (reprezentatīvi portreti tiek publicēti grāmatās, ievietoti muzeju krājumos, ekspozīcijās, demonstrēti piemiņas pasākumos).
Izstāde sniegs ieskatu dažādu gadu Jāņa Akuratera portretos fotoattēlos, ko radījuši fotogrāfi – Jānis Rieksts, Vilis Rīdzenieks un citi, kā arī būs apskatāmi Valdemāra Tones, Konrāda Ubāna, Aleksandra Štrāla un citu mākslinieku radītie dzejnieka portreti grafikā un gleznās.
Izstāde Jāņa Akuratera muzejā skatāma līdz 31. martam.
