Raiņa dzejas rotaļas

Konkursā "Raiņa dzejas rotaļas" skolēni radīja paši savus dzejoļus, izmantojot vārdus no Raiņa dzejas krājuma “Putniņš uz zara”.

Kristiāns Meiers "Dīķa zivs". Penkules pamatskola, 5. klase.

2022. gadā Raiņa muzejs “Jasmuiža” rīkoja radošo darbu konkursu skolēniem “Raiņa dzejas rotaļas”.

5.–7. klašu skolēni bija aicināti radīt paši savus dzejoļus, izmantojot vārdus no Raiņa dzejas krājuma “Putniņš uz zara”. Konkursa dalībniekiem bija jāizlasa dzejoļi, jāizvēlas 10–20 neparastāki un svešādi vārdi, kuri jāizmanto savā dzejolī.

Ritini zemāk un aplūko konkursa laureātu darbu izstādi, savukārt visus konkursam iesūtīto darbu digitālo izstādi skati šeit: “Raiņa dzejas rotaļas” albums.

1. vieta. Miks Kronbergs
“Nebēdņi”

Smiešus, skriešus, rāpšus, kliegšus
Nebēdņi mēs visi esam,
Smagu skolas somu nesam.
Smiešus, skriešus, rāpšus, kliegšus
Agri ceļamies no rītiem,
Citiem esot ļoti piktiem.
Smiešus, skriešus, rāpšus, kliegšus
Steidzam mazgāt savu ģīmi,
Rokas noziestas ar līmi.
Smiešus, skriešus, rāpšus, kliegšus
Mazā māsa skaisti vizo,
Lielais brālis tikmēr bizo.
Smiešus, skriešus, rāpšus, kliegšus
Pacilājam hanteli,
Uzvelkam mēs manteli.
Nau mums vaļas apēst olu,
Naski steidzamies uz skolu.
Smiešus, skriešus, rāpšus, kliegšus
Nebēdņi mēs visi esam,
Smiešus, skriešus, rāpšus, kliegšus
Smagu skolas somu nesam.

1. vieta. Odrija Purvinska
“Ir jau pavasaris klāt”

Ir jau pavasaris klāt!
Saules spožāk spīdēt sāk!
Debesmala gaiši – tumša – brīžiem izmet lietus lāses,
Lietus lāšu pinumiņi –
Pavasara brīnumiņi!
Putniņš tvarsta mazu mušu,
Stārķis ķeselē nes zarus
Vizbulīte pieri rauc,
Dzērve kliegšus māsas sauc.
Tikai ziema nosmej smiešus, bet ģīmis tai bēdīgs un garš.
Ir zudusi ziemas dvaša.
Klāt ir pavasara garša!

2. vieta. Elizabete Krasnā
“Zoodārzs”

Guļ perēklīti šmaugs ērglītis.
Tas skumji as’ras slauka,
Tam pazudis ir mantelis
Uz lielā sniega lauka.

Savvaļnieks alnis mijkrēslī brien,
Skumīgas domas tam prātā arvien.
Pēkšņi – bladāc! No gaisa kas krīt,
Tur ērglīša mantelis zilgani spīd.

Pavasarlaiciņā vēsmiņa liega
Migužus modina maigi no miega.
Bet lielais izgulētājs runcis
Mostas tik tad, kad rūc tam puncis.
Runcim no gultas izlīst vien liks
Garšīgs, balts maizītes riks.

Klaiga dzērve riņķo augstu,
Savā mēlē brango runci bar:
“Senam, draudziņ, tev saku,
Lai tu šmaugāks topi,
Turpmāk jāēd skopi.
Ņem ragutiņas – šļūcējiņas,
Jūdz tajās staltkāji alni
Un posies traukt pa sniega valni!”

2. vieta. Keita Koreņkova
“Vasaras mijkrēslī vēsmiņā”

Vasaras mijkrēslī vēsmiņā,
Kamene pikta, kameņmedu vāc.
Un nogurušajās dieniņās,
Caur puķēm dzird, ka kāds šņāc.

Tā ierauga namiķi zālē brienam,
Pa kaimiņa pļavu bradājot puķēs.
Tas liktos šausmīgi ikvienam,
Jo tā tik dara mazas skuķes.

Kamenīte skatās aizvien,
Bet tumsa sāk jau apciemot.
Šis tik kaut kur projām aizskrien,
Kamenītes pārmācību nesaņemot.

3. vieta. Elīza Kurcalte
“Viens”

Tu sēdi viens, viens pats, tev apkārt pulka ļaužu.
Neviens tev nepienāk un nepajautā:
“Kā klājas? Kam sēdi viens?”
Šķiet, neredzams tu topi, pavisam neievērots – viens.

Viņi neievēro tevi, bet tu viņus gan.
Rau, nāk tantes sarkan-krellēm, mazas meitenes ar lellēm.
Rau, vīri sniegbalti mirdzošos uzvalkos
Un skolnieces ar bantēm matos.

Tu sēdi, domā, un tavas acis saulītē žilbst,
Lēnām tās tev aizmiglojas, šķiet, ka galva drusku reibst.
Nāk atziņa pār tevi – dzīve nav vis rožu dārzs,
Neba salda kā kameņmedus, neba dziesna, vakars vēls.

Tu dodies pretim mijkrēslim, kas reizēm zaigs, bet brīžiem baigs.
Tik viņš var tevī ieklausīties, tik viņš drīkst dzirdēt visu šo,
Tu viņa kājas as’rām slauki, un klusi pasakies par to.

3. vieta. Sofija Forstere
“Māsiņas krāsiņas”

Māsiņas krāsiņas,
Mazās lellītes.
Raibi, skaisti svārciņi,
Galvā puķu vainadziņi.

Lietutiņš, kad grabina
Priekšautiņus izšuj viņas.
Rakstainus ar pērlītēm
Glītām, smalkām, apaļām.

Zvirbulīši čivina,
Māsiņas dzied dziesmiņu.
Pelīte grauž sieriņu,
Zaķīts cilpo pļaviņā.

Māsiņām nu čučēt jāiet
Mīkstos dūnu spilventiņos,
Vējiņš mīļi noglāsta
Un arlabunakti teic!

Atzinība. Arnis Kalējs
“Mana bērnība”

Kas manim kaitēja
Puikiņam būt!
Pie droša pleca
Bērnību vadīt.

Sirdī lai degtu man draudzīga guns,
Visiem lai manī lūkoties prieks,
Dzīvē tad veiksies man vienmēr un visur,
Tā mani māca māmiņa, tētis.

Darboties māca, ne mieguzim būt,
Kamzoļus savus tīrus turēt,
Neļauti ģīmim greizi viebties,
Milzum daudz vaļas sevim nedot.

Māca man galvu pacilus turēt,
Bargā vārdā nevienu nepelt,
Slinkumu, paļas diktāk ienīst,
Greizi nedomāt, ķildas necelt.

Kas manim kaitēja
Puikiņam būt!
Pie droša pleca
Bērnību vadīt.

Atzinība. Toms Bērziņš
“Runča sapnis”

Reiz rītausmā runcis izdomāja,
Ka pietiek laiku nosist bez jēgas –
Jāmācās prestižs amats, nudien,
Lai ļaudis ne paļā, bet godā vien.
Domāja, gudroja, jau iestājās krēsla,
Sagura runcis, ar sevi ķildēties sāka.
No rīta, kad daiļa uzlēca saule,
Runča sirds beidzot triumfu juta:
Kas kaitēja pasta balodim būt?
To aijāja vēsma nakti ikvienu,
To gaidīja visi katru dienu.
Nu runcis ķer ciet kaimiņu vārnu,
Lai aizdod tam vismaz vienu spārnu.
Vārna teic: “Kaimiņ, nē!
Spārni man pašai noderēs,
Kad lidot kā balodim vajadzēs…
Bet tev draudzīgi saku –
Meklē pats savu ejamo taku!”

Atzinība. Daniels Bāliņš
“Nosalušais circenis”

Circenis mijkrēslī ragutiņas velk.
Niecīgs tam mantelis, bikšeles švakas.
Nosalis nabags tas pakausi kasa,
Cauri pūš Ziemeļa augstā dvaša.

Ķeselē ielicis cienastu brašu,
Kāpj tas čabatās soli knašu.
Cerībā skroderim kamzoli lūgt
Varbūt tam aizķēries pūrā kāds gulst?
Sasniedzis tas skroderi šķību ģīmi.
Miguzis liels! – tas ar izsaukuma zīmi.
Paļājot circeni par brēķi,
Skroderis meklē kārtīgu smēķi.
Lēnītēm nosvīdis uzcako jaku,
Lai circenim jāsalst nav par traku.

Atzinība. Agnese Ādamsone
“Nakšu ēsti”

Skaties ij kā nakšu vējš,
Mēnesi un sauli plēš.
Naktī gudrais latvis Kārlis,
Migužains kā paša brālis.

Bieži skumst ūn bēdās slīkst,
Ij katru nakti ēstos grimst.
Taču šeku reku šmaugais dāks,
Prieku dveš ij sper un tēš.
Ik katrim jābūt mazam priekam,
Gan nabagam, gan bagātniekam.

Zelsim, plauksim, ziedēsim,
Aks metīsim tās skumjas malā,
Meklēsim šai dzīvē takas,
Kur nav blamēšanas sekas.

Atzinība. Diana Anisimova
“Ksantipi, Sokratu pirmoreiz satieku”

Klausos, ko dzied man
Putniņš uz zara,
Skat, ko šie vārdi un varoņi
Manā gleznā dara!

Ksantipi, Sokratu pirmoreiz satieku
Gaismons un Tumsons kamdēļ ķildo, skaidrībā netieku.
Glūn čāļi malā – ir nu gan karstgalvji
Ģīmi līdzinās man – tādi paši nedarbji.
Te arī Minniņa jož pļavā ņipri
Dunduris brangs sola kost visiem stipri.
Antiņvaris teic: “Mūs te ir pulka.”
Wer de un kto tam? – mums nevajag tulka.
Savu zemnieklaimi pušķosim, celsim
Vasaras saulītē augsim un zelsim!

Atzinība. Terēza Elza Rone
“Pavasarī”

Vēl skarbais Ziemel’s pūš stingušo dvašu,
Pikti saviebis ģīmi, pāļājot lāstekas as’ru,
Bet visi to zina – viņš bīstās no viena –
Nāks Ziedonis – kritīs aukstuma siena.

Jau ķildo ūdeņi, tvarstot zvirgzdus glaumos,
Kā ņipra ratu rumba upe čirkstot tvan.
Ij zvirbuļu – brēķu – perēklītī bērza zaros
Kā greiza nebēdņu brēkšana skan.

Žeibs saul’stars vizuļo mākoņpūku pinkās,
Ij spītniece vēsmiņa bez siltām čabām skrej.
Nav vaļas rai – no sudarbstīgu ķeselītes sārtās
Ik asns – miguzis – ar puķu pulkiem jānosedz.

Čir-čir! Čir-čir! Aidā!
Cik jau ir pavasarlaiciņā!

Atzinība. Kristiāns Meiers
“Dīķa zivs”

Jāpārmāca dīķa zivs!
Viņa baigā spītniece.
Katru dienu mijkrēslī
Kūleņo pa ūdens virsmu.

Spirdzinošā gaisā pēkšņi
Ielīksma man ideja…

Paķeru tad ķeseli,
Brienu salstošā ūdenī.
Basām kājām makšķerēt!
Zivis jautri kūleņo –
Mani uzjautrina.

Atzinība. Nikola Miķelsone
“Pasaules glābēji”

Šai pasaulē vakar nau viegli bijis,
Jo visu pārņēma tumsa.
Bēdas remdēt devās tik daži,
Kuri tumsu uzveikt brida.

Vāci savā mēlē tik vāvuļot prata,
Bet esti naskāki ira.
Latvis nudien brangāk mina,
Un patriots skroderim bija.

Kājas stingst, un lietus līst,
Tas brašuļiem tik tīrais nieks,
Jo katram mērķis izvirzīts,
Un naidnieks ātri uzveikts tiek.

Tālē redzams saules stars,
Kas ar mākoņpūkām nāk.
Gar brašuļiem pasteidzas vēsma,
Kura varoņus balvot sāk.

Atzinība. Saiva Zalte
“Ielīksmot”

Nu, Ancīt, aši knaši celies,
Ēdīsim kameņmedu!
Runcis ķersta pelīti
Irīnīte gaida – spēlēties grib, spēlēties!

Laimiņa, Anna darina kleites.
Dosies abas ielīksmot,
Basām kājām padejot,
Ziedoņa vārtus atverot.

Klau, Irīnīt, ej laukā paskraidīt,
Ielīksmot draugus, spoži smaidīt!
Ziediņi pušķoti matos
Strautiņa spogulī skatās.

Pavasara saule glauž bērniem vaigu,
Skat, kā tie mani gaida!

Atzinība. Evelīna Škutāne
“Zaķu māmiņa pastaigā gāja”

Zaķu māmiņa pastaigā gāja,
Mazos zaķēnus skubināja.
Saules stariņu azotē
Steidzat aši glābties, rāpties!
Acis plaši iepleta,
Gaida bērnus māmiņa.
Sunītim ir blēņas prātā,
Jāmūk zaķiem aši laukā.
Zaķu meitiņa kā lellīte,
Lec kā maza pelīte.
Šī nav vairs jautra spēlīte.

Atzinība. Madara Sprudzāne
“Mijkrēslī”

Manas ragaviņas, šļūcējiņas,
Nespēju tās tvarstīt,
Kamēr ņipras, stipras,
Manas mīļās ragutiņas.

Pārāk ātras, pārāk žiglas,
Pēc gadskārtas vairs nebūs ņipras.
Laika ritējuma noplucinātas
Manas mīļās ragutiņas.

Manas glaumās ragaviņas
Vizo blakus sniegam tāļu.
Skrienu sliet tās augšā,
Bet esmu par vāju.

Mijkrēslī tik auksti man,
Ārā tik lielas dvašas.
Zem kājām skaļas čabas,
Kur ir manas ragutiņas?

Aplūko visus konkursā iesūtītos darbus: “Raiņa dzejas rotaļas” albums

Attēlu un dzejoļu pārpublicēšana atļauta tikai ar Raiņa muzeja “Jasmuiža” piekrišanu.

Raiņa dzejas rotaļas

Citas digitālās izstādes

“Pie bagātās kundzes’’ – 55

“Tadenavas” tapšanas ceļš

Retumi Andreja Upīša mājas bibliotēkā