Liecību par to, kā izskatījusies Raiņa bērnības māja – Tadenavas pusmuiža – 19. gadsimta vidū un gadsimtu mijā, ir maz, bet vēlāk tā piedzīvo dažādus laikus un saimniekus, kas maina ēkas iekšējo un ārējo veidolu. 1959. gada 1. janvārī Tadenavā tiek atvērts muzejs – Jēkabpils novadpētniecības muzeja filiāle. Pliekšāniem piederējušas lietas mājā vairs nebija saglabājušās, tādēļ drīz pēc muzeja atvēršanas tiek lemts ekspozīciju piepildīt ar 19. gadsimtam raksturīgiem sadzīves priekšmetiem. Bet līdz tam vēl vairāku gadu desmitu vēsture.
“Tadenavas” tapšanas ceļš
2024. gadā aprit 65 gadi, kopš Raiņa bērnības mājās "Tadenava" iekārtots dzejniekam veltīts muzejs.
Raiņa muzejs “Tadenva”, 2016. gads. Foto: Kristaps Runcis.
Tadenavas pusmuižas dzīvojamā māja. 1912. gads. Foto: J. Sermonis. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, RTMM 16133
1912. gada 11. oktobrī Rainis no Kastaņolas raksta savam biogrāfam Antonam Birkertam: “Ar prieku lasu, ka esat dabūjuši arī Tadenavas skatu, to es pats vairs neatminos.” 1912. gadā Jānis Sermonis uzņem senāko zināmo Tadenavas pusmuižas fotoattēlu.
Dzīvojamā ēka Tadenavas pusmuižā. Sigismunda Vidberga skice, 1927. gads.
Pēc Pliekšānu aiziešanas no Tadenavas māju apdzīvo citas ģimenes, bet 1923. gadā lielo Tadenavas pusmuižu sadala jaunsaimniecībās. Pusmuižas dzīvojamā ēka tiek Jānim Skudram, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim. 1927. gada vasarā netālajā Dignājā dzimušais literatūrzinātnieks Alfrēds Goba apmeklē Tadenavu un raksta: “Jā, tur viņa ir – šī vecā ēka. Pelēka, kailām sienām, apdrupušu jumtu. Vidū galvenā ieeja, tās priekšā koka veranda. Mājai tikpat uz vienu kā otru galu pagalma pusē pa divi palieli logi – kā jau kungu mājai, jo dunaviešos arī tagad tik lielus logu nesastop.”
Tadenava. 20. gs. 20. gadu beigas. Foto: nezināms. Agneses Timofejevas personīgais krājums.
Rakstnieks un Raiņa ģenealoģijas pētnieks Kārlis Dziļleja atmiņās raksta, ka Rainis solījis 1929. gada rudenī kopā ar viņu apmeklēt savas bērnības mājvietas. Tās Kārlis Dziļleja kopā ar mākslinieku Niklāvu Strunki un rakstnieku Jāni Grīnu apmeklē pēc Raiņa bērēm, fiksējot ainavu skicēs un atmiņās: “Senlaicīga celtne, ap dažiem astoņu rūšu logiem vēl senlaiku izrotājumi ar saulītēm stūros.”
“Tadenava”. Vitālijs Kalvāns, glezna no cikla “Pa Raiņa dzīvesvietām”, 1954. gads.
Tuvojoties Raiņa 90. jubilejai, laikraksti saņem lasītāju vēstules par to, cik nolaistā stāvoklī atrodas rakstnieku dzīvesvietas. Lai par to pārliecinātos, Latvijas Padomju rakstnieku savienības kluba biedri sarīko ekskursiju uz Raiņa bērnības dzīvesvietām. “Literatūra un Māksla” 1956. gada 1. septembra numurā varam lasīt viņu iespaidus: “Skaidu jumts izpuvis, lievenis satrunējis, logu stiklu vietā dēlīši. (..) Atskaitot piemiņas plāksni pie mājas ārsienas un dzejnieka ģīmetni vienā istabā, nekas neliecina par šīs vietas nozīmību.(..)”
Latvijas PSR Kultūras ministra vietnieka J. Meijas vēstule Aknīstes rajona darbaļaužu deputātu Padomes izpildu komitejas priekšsēdētājam K. Rozniekam. 1955. gada 15. novembris.
1955. gadā Aknīstes rajona Izpildu komitejas Kultūras nodaļa vēršas LPSR Kultūras ministrijā ar lūgumu atpirkt Tadenavas pusmuižas dzīvojamo māju no toreizējā īpašnieka Jāņa Skudras, nojaukt to un pārvietot uz Aknīsti.
LPSR Kultūras ministrija uzskata, ka pārvietošana nav pieļaujama, jo tā iznīcinās mājas memoriālo nozīmi. Ideja tiek noraidīta, veiksmīgi saglabājot mājas īsto atrašanās vietu.
Latvijas PSR Kultūras ministrijas 1958. gada 13. septembra pavēle Nr. 846 par J. Raiņa memoriālā muzeja dibināšanu Tadenavā.
Par mājas vēstures pagrieziena punktu kļūst 1958. gada 13. septembris, kad Latvijas PSR Kultūras ministrs Jānis Ostrovs izdod pavēli ar 1959. gada 1. janvāri kādreizējā Pliekšānu ģimenes dzīvojamā mājā atvērt muzeju.
“Tadenava”. Vitālijs Kalvāns, glezna no cikla “Pa Raiņa dzīvesvietām”, 1954. gads.
Tadenava kļūst par Jēkabpils novadpētniecības muzeja filiāli. Līdz muzeja atvēršanai ēka ir saglabājusi maz no sākotnējā izskata. Dzīvojamās mājas saimes galā atradusies plaša virtuve ar pavardu, saimes istaba vēlāk sadalīta divās telpās. Nomainot jumta segumu, nojaukta mansarda izbūve – jumta lodziņš. Lielākās pārvērtības notikušas Pirmā pasaules kara laikā, kad durvis, kas vedušas uz ābeļdārzu, aiztaisītas ciet, izejas atstājot ēkas ziemeļu galā un uz saimniecības pagalmu, savukārt dienvidu galā izbūvēti divi logi.
Priekšplānā muzeja ēka, aiz tās J. Skudras saimniecības ēka. 20. gs. 60. gadi. Foto: nezināms. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums. RTMM p76459/6
1962. gadā, kārtējo reizi mainoties administratīvajām robežām, Tadenavu pārņem Daugavpils novadpētniecības muzejs. Turpinot aizsāktos remontdarbus, tiek pārveidots mājas kalpu gals un virtuve, telpas pielāgojot pasta nodaļas un bibliotēkas vajadzībām, sienas apšuj ar rīģipsi. Pasta nodaļa šajā ēkā darbojās līdz 1986. gadam, savukārt bibliotēka uz citu ēku tiek pārcelta vien 1994. gadā.
Tadenavas pusmuiža, kurā vienlaikus ar muzeju darbojas pasta nodaļa un bibliotēka, blakus Jāņa Skudras jaunā saimniecība “Liepiņas”. 20. gs. 60. gadu otrā puse. Foto: nezināms. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums. RTMM_p76459/9
Līdz ar Raiņa 100. jubileju Tadenava nonāk J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja rīcībā. Ceļmalā laika gaitā nomelnējusi sena lauku māja, apkārt koši zied gladiolas, flokši, asteres un ģeorģīnes. Vīteņaugiem apaudzis lievenis ved uz istabām. Māju ieskauj vareni koki. Kā stāsta vietējie ļaudis, tie iestādīti tad, kad nākamais dzejnieks vēl bijis mazs zēns.
"Tadenava”. Vitālijs Kalvāns, glezna no cikla “Pa Raiņa dzīvesvietām”, 1954. gads. Reprodukcija. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums. RTMM 94305
Rakstnieka Kārļa Bisenieka tēlojumā “Saruna ar Tadenavu” atklājas Raiņa bērnības iespaidu burvība: “Mazais – lielā sākums. Vai varenā Daugava nesākas kā urga? (..) Kur dzejnieka maigums? Kur viņa skarbums? Paiesimies līdz mājai, kur karājies dzejnieka šūpulis! Pastaigāsimies gar Eglonu – upīti, kas līkumo ap šo māju! Vai redzi pļavu puķaino audumu? Vai dzirdi Latvijas mazās upītes valodu? Lūk, Raiņa maigums! Atgriezīsimies pie lielceļa – tā paša, kas kā upe aizskalojas gar mājas pakšiem! Vai redzi akmens šķembu? Lūk, Raiņa skarbums!”
Tadenava. 20. gs. 60. gadu sākums. Foto: V. Vanags. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums. RTMM 435927
Raiņa muzejs “Tadenava” pirms restaurācijas darbu uzsākšanas. 2014. gada novembris. Foto: Agnese Timofejeva.
Ieceres par nopietnu muzeja restaurāciju rodas 1973. gadā, taču tālāk par plāniem un tāmēm virzība sākas tikai deviņdesmito gadu nogalē, kad tiek uzsākta arhitektoniskā izpēte, telpās noņemts rīģipša apmetums, atklājot senās guļbaļķu sienas, nojauktas krāsnis un iebūvētā starpsiena.
Paiet vairāki gadu desmiti, līdz 2016. gadā Raiņa muzejs “Tadenava” atdzimst jaunā veidolā.
2024. gadā “Tadenava” svin muzeja atvēršanas 65. gadadienu.
Raiņa muzejs Tadenava. 2016. gads. Foto: Kristaps Runcis.
Raiņa muzejs “Tadenva”, 2016. gads. Foto: Kristaps Runcis.
Muzeja ekspozīcija, 2016. gads. Foto no H2E arhīva.
Muzeja ekspozīcija, 2016. gads. Foto: Kristaps Runcis.
Muzeja ekspozīcija, 2016. gads. Foto: Kristaps Runcis.
Šķūnis, 2016. gads. Foto: Kristaps Runcis.
Izstādes autore: Agnese Timofejeva, Raiņa muzeja “Tadenava” vecākā speciāliste.
Izmantoti materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, Agneses Timofejevas personīgā arhīva.
