“Zelts” ilustrācijās
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas studentu ilustrāciju izstāde, kas veltīta Andreja Upīša romānam "Zelts".
Andreja Upīša romāns “Zelts” (1921) ir viens no aktuālākajiem Andreja Upīša darbiem gan atainotās tematikas, gan izmantoto māksliniecisko līdzekļu dēļ: reālisma mākslas labākajās tradīcijās romānā asprātīgi atainotas banku un citu kredītiestāžu darbības iespējamās problēmas un sekas, ar kurām cilvēki saskaras vēl aizvien.
Tomēr senie notikumi ir mūsdienīgāki nekā sākumā varētu likties. Tas ļāvis jaunajiem māksliniekiem no Latvijas Mākslas akadēmijas mākslinieces un pasniedzējas Elīnas Brasliņas vadībā ne vien ieraudzīt “Zelta” personāžus, kādi tie aprakstīti grāmatas lapaspusēs, bet arī iztēloties tos ārpus vēsturiskā konteksta kā pārlaicīgus simbolus.
Ieskaties Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļas studentu darbu izstādē “”Zelts” ilustrācijās”:
Augusts Sveilis, juniors.
Smalki ģērbies un bagātīgiem ciemkukuļiem apkrāvies, atgriežas mājās, lai vestu savu ģimeni uz greznu dzīvi lielpilsētā. Tur noīrē dārgu dzīvokli, atver restorānu, alkohola bodi, ņem kredītu pēc kredīta. Tic, ka zelts valda pār pasauli. Tomēr naudu notriekt prot labāk nekā pelnīt, un nepaiet ilgs laiks līdz maisiņi zem acīm kļūst smagāki par maku…
Made
Augusta juniora māsa. Priekšlaikus novecojusi, augām dienām strādājot: palīdzot tēvam ar šūšanu un mazgājot veļu ar kodīgu sārmu. Neviens no viņas neko lielu negaida, arī viņa pati ne. Made vienīgā brāļa bagātību uztver ar neviltotu sajūsmu. Taču gaidīto gandarījumu nesniedz ne greznie tērpi, ne smalkais mājoklis, ne jaunie paziņas.
“Cilvēks papīra lelles lomā simboliski attēlo Mades izjūtas, kad viņai pēkšņi ir dota iespēja mainīt savu tēlu un viņa cenšas saprast savu identitāti,” Gunta Urbanoviča stāsta par savu ilustrāciju.
Augusts Sveilis, seniors.
Augusta tēvs, skroderis. Redzei pasliktinoties, kopā ar sievu un jaunākajiem bērniem grimst nabadzībā. Ļoti cerējis uz dēlu atbalstu, tomēr uzskata, ka tik daudz mantas nevar iegūt godīgā darbā
Sveiliene
Augusta māte. Klusa, bažīga, it kā izbalējusi sieviete, trūcīgās ikdienas un vīra straujās dabas nomākta. Pat vārda viņai nav visa romāna garumā. Ļoti mīl savus bērnus, vienmēr par tiem iestājas. Dēla vieglprātīgā izšķērdība viņu biedē.
Izšuvuma autore Sandra Rītere stāsta: “Nabadzīgās lauku dzīves un greznās pilsētas vides kontrasts. Smalkās dzīves smalkumi uz nolietota dvieļa.”
Roberts Sveilis
Augusta brālis, skolnieks. Vēl tikai meklē ceļu dzīvē. Žēlo tēvu, ja to kāds nievā, bet māti un māsu augstā vērtē netur. Vispirms lepni noraida brāļa dāsnību, vēlāk izmanto to pat pārāk naski. Lielpilsētas naktsdzīve izrādās pārāk kārdinoša.
“Centos notvert Roberta apjausmu, ka līdz ar bagātībā pārplūdušās dzīves sapņa piepildīšanos, nākas saskarties ar saviem dēmoniem un izgreznotos interjeros dusošu vientulību,” stāsta māksliniece Anna Ābola.
Rodolfs Lodziņš
Neceļos noklīdis baņķiera dēls, Sveiļa juniora un vēlāk arī Roberta pudeles brālis. Sabeidz savu veselību, apmeklējot apšaubāmas dzertuves un vieglas uzvedības sievietes. Izskatīgs un vieglprātīgs, viņš sagroza galvu Madei, lai gan pats kaunas no tās kā neglītas un vecmodīgas laucinieces.
Aina Zvaigzne
Nabadzīga, bet principiāla un skaista jauna sieviete, kas strādā pie Augusta Sveiļa juniora par kasieri. Darbu pamet pēc tam, kad iereibušais priekšnieks tai rupji uzmācas. Sapņo par taisnību pasaulē, kur bagātie neapspiestu nabagos, un elementārskolas dibināšanu strādnieku bērniem.
Darba autore stāsta: “Darbam mani iedvesmoja tas romāna brīdis, kad Aina pamet augstākās sabiedrības balli, jo jūtas nepiederīga šiem cilvēkiem. Tas atspoguļo viņas nespēju atrast savu vietu nevienā no sabiedrības slāņiem.”
Uguntiņa
Kārdinātāja un vieglprātīga uzdzīvotāja, Sveiļa juniora restorāna patstāvīga viešņa.
Izstādes tekstu autores:
Ilze Puķe un Laura Tabūna,
Andreja Upīša memoriālais muzejs.