
23. janvārī plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks Gundegas Grīnumas priekšlasījums “Pa Raiņa un Aspazijas pēdām Talsos. Fakti. Mīklas. Hipotēzes”.
1927. gada rudenī Talsos norisinājās plaša ielu pārdēvēšanas akcija “laikmetīgā garā”. Vietējā pašvaldība cita starpā nolēma vienai no Talsu centrālajām ielām – Pastendes ielai – piešķirt Raiņa vārdu, bet Krievraga II līniju nodēvēja par Aspazijas ielu. Vai šis “pilsētas tēvu” žests bija tik vien kā formāls goddevības apliecinājums populārajiem dzejniekiem – Augškurzemē dzimušajam Rainim un zemgalietei Aspazijai –, vai arī tādējādi tika iezīmēta kāda īpaša, dziļāka latviešu “lielā dzejniekpāra” saikne ar Talsiem un talseniekiem? Vai “deviņu pakalnu pilsētas” sabiedrība tolaik kaut ko zināja par Raiņa Šveicē sacerēto, iekļaušanai nepabeigtajā darbā “Epus 1905” paredzēto dzejojumu “Talsu tiesa”, kurš bija veltīts vietējo revolūcijas upuru piemiņai un pirmpublicējumu piedzīvoja Bostonas “Strādnieku kalendārā 1915. gadam”? Ar ko talsenieku uzmanību varēja piesaistīt Raiņa pirmais pilsētas apmeklējums 1921. gada vasarā? Kā pērnā gadsimta 20. gadu otrajā pusē bija nonākusi dzejnieka biste, kura šobrīd glabājas Talsu Galvenajā bibliotēkā, un kas ir tās autors? Kādēļ laikraksti “Talsu Vēstnesis” un “Kurzemes Balss” tik atšķirīgi rezonēja izglītības ministra Raiņa teiktajai runai, atklājot pilsētas Otro dziesmu dienu 1927. gada jūnijā? Un kādu iemeslu dēļ gandrīz pilnībā tika noklusēta Aspazijas uzturēšanās Talsos un klātbūtne pilsētas Piektajās dziesmu dienās astoņus gadus vēlāk?
Šie un citi ar abu dzejnieku dzīves laiku saistīti “Talsu jautājumi” tiks iztirzāti priekšlasījuma pirmajā daļā. Turpinājumā tiks ieskicēts ar Talsiem saistītu literātu, mākslinieku, zinātnieku un izglītības darbinieku pienesums abu dzejnieku literārā mantojuma apguvē un popularizēšanā. Tikšanās noslēgumā apmeklētājus gaida īpašs, Talsu mākslinieku sarūpēts pārsteigums.