Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā

Raiņa un Aspazijas vasarnīca

Tuvojoties Raiņa un Aspazijas 160. jubilejas gadam, 26. un 27. septembrī Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 5/7) notiks starptautiska, starpdisciplināra zinātniska konference “Rainis un Aspazija starp laikabiedriem Eiropas kultūrtelpā”.

Rainis un Aspazija bija Eiropas un pasaules mēroga literāti un sabiedriski politiskie darbinieki, kas iestājās par cilvēktiesībām, demokrātiju, nacionālas valsts un vienotas Eiropas ideju. Konferences referātu tēmu loks ietver Raiņa un Aspazijas idejas laikmeta kontekstā; abu dzejnieku saistību ar nozīmīgām personībām 19./20. gs. mijā, viņu idejām un darbiem; idejiskus strāvojumus Raiņa un Aspazijas laikā Latvijā un citviet Eiropā, to saskari un attīstību; rakstnieču un sieviešu tiesību problemātiku; personību paštēlu un tēlu sabiedrībā cauri laikiem; mūsdienīga personības muzeja lomu personības piemiņas saglabāšanā un tālāknodošanā; radošās partnerattiecības Eiropas valstīs.

Konferencē piedalīsies humanitāro zinātņu pētnieki un muzeju pārstāvji Kristiāna Ābele, Benedikts Kalnačs, Zita Kārkla, Kārlis Vērdiņš, Jānis Zālītis u.c., kā arī viesi no Lietuvas, Igaunijas, Slovēnijas un Somijas. Ar plenārreferātiem uzstāsies Gundega Grīnuma, Vita Matīsa, Viola Parente-Čapkova (Somija), Marijans Dovičs (Slovēnija). 26. septembrī konferences darba valoda būs angļu, 27. septembrī – latviešu.

Konference noslēgsies ar diskusiju “Pagātnes personības un mūsdienu cilvēks”. To vadīs Raimonds Briedis, piedalīsies Inga Ābele, Māra Grudule, Arnis Koroševskis, Katrīna Kūkoja, Mārtiņš Mintaurs.

Konferences programma PDF

Programma

September 26 / 26. septembris

09.00–09.30 Registration
09.30–10.00 Introduction / Ievadvārdi

Panel 1 / 1. sēde
Moderated by / Vada Kārlis Vērdiņš

10.00–10.45 Vita Matiss, Riga Graduate School of Law.
The Helvetists and those “Dames”: Rainis, Anna Ķeniņa, Austra Krauze-Ozoliņa and the Intellectual Milieu of French-speaking Switzerland. European Democrats and Aspiring European Democrats Face World War I.
Vita Matīsa, Rīgas Juridiskā augstskola.
Helvēti un viņu “dāmas”. Rainis, Anna Ķeniņa, Austra Krauze-Ozoliņa un franciski runājošās Šveices intelektuālā vide. Eiropas demokrāti un topošie Eiropas demokrāti sastopas ar Pirmo pasaules karu.

10.45–11.00 Discussion / Jautājumi

11.00–11.20 Benedikts Kalnačs, Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia.
Johann Wolfgang von Goethe and Friedrich Nietzsche in fin-de-siècle Latvian literary culture: Rainis, Aspazija, and their contemporaries.
Benedikts Kalnačs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Johans Volfgangs fon Gēte un Frīdrihs Nīče latviešu literārajā kultūrā 19. un 20. gadsimta mijā: Rainis, Aspazija un laikabiedri.

11.20–11.40 Ene-Reet Soovik, University of Tartu, Estonia.
The Young Estonia movement and transforming poetic landscapes of an emerging nation.
Ene Rīta Sovika, Tartu universitāte.
Jaunigauņu kustība un topošās nācijas poētiskās ainavas.

11.40–12.00 Deniss Hanovs, Art Academy of Latvia.
A hero as a ruler of storms: glorification of Kārlis Ulmanis in Aspazija’s poetic texts. European semiotic context of non-democratic imagery.
Deniss Hanovs, Latvijas Mākslas akadēmija.
Varonis kā vētru valdnieks: Kārļa Ulmaņa slavināšana Aspazijas poētiskajos tekstos. Eiropas nedemokrātisko tēlu semiotiskais konteksts.

12.00–12.10 Discussion / Jautājumi
12.10–13.00 Lunch / Pusdienas

Panel 2 / 2. sēde
Moderated by / Vada Zita Kārkla

13.00–13.45 Marijan Dović, ZRC SAZU Institute of Slovenian literature and literary studies, Ljubljana, Slovenia.
National Poets, Cultural Saints: Venerating Writers in Small Nations.
Marijans Dovičs, Slovēnijas Zinātņu un mākslas akadēmijas Slovēnijas literatūras un literatūrzinātnes institūts.
Nacionālie dzejnieki, kultūras svētie: rakstnieku godināšana mazās tautās.

13.45–14.00 Discussion / Jautājumi

14.00–14.20 Birutė Avižinienė, Institute of Lithuanian Literature and Folklore, Lithuania.
Lithuanian Contexts of Aspazija’s Tragedy “Vaidelote”.
Birute Avižiniene, Lietuviešu literatūras un folkloras institūts, Lietuva.
Aspazijas traģēdijas “Vaidelote” lietuviešu konteksti.

14.20–14.40 Kārlis Vērdiņš, Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia.
The creative partnership of Raymond Duncan and Aia Bertrand.
Kārlis Vērdiņš, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Raimonda Dunkana un Aijas Bertrānes radošās partnerattiecības.

14.40–15.00 Jānis Ozoliņš, Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia.
Notes on Camp Aesthetics Behind the Iron Curtain: Gunars Piesis and Sergej Parajanov.
Jānis Ozoliņš, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Piezīmes par kempa estētiku aiz Dzelzs priekškara: Gunārs Piesis un Sergejs Paradžanovs.

15.00–15.20 Maarja Vaino, Tallinn Literary Center, Estonia.
How to bring literary classics to the street?
Mārja Vaino, Tallinas Literatūras centrs, Igaunija.
Kā izvest literatūras klasiku uz ielas?

15.20–15.30 Discussion / Jautājumi
15.30–15.50 Coffee break / Kafijas pauze

Panel 3 / 3. sēde
Moderated by / Vada Benedikts Kalnačs

15.50–16.35 Viola Parente-Čapková, University of Turku, Finland.
Decadent Modernism, New Women’s (Life) Creation.
Viola Parente-Čapkova, Turku universitāte, Somija.
Dekadentiskais modernisms, Jauno sieviešu (dzīves) radīšana.

16.35–16.50 Discussion / Jautājumi

16.50–17.10 Elle-Mari Talivee, Under and Tuglas Literature Centre of the Estonian Academy of Sciences, Estonia.
A suffragette-like suffragist Minni Kurs-Olesk.
Elle Mari Talivee, Igaunijas Zinātņu akadēmijas Underes un Tuglasa literatūras centrs.
Sufražete – sufražiste Minni Kursa-Oleska.

17.10–17.30 Ramunė Bleizgienė, Institute of Lithuanian Literature and Folklore, Lithuania.
The Forms of Female Identity in the Early Works of Šatrijos Ragana and their Contribution to Women’s Emancipation.
Ramune Bleizgiene, Lietuviešu literatūras un folkloras institūts, Lietuva.
Sievietes identitātes formas Šatrijos Raganas agrīnajos darbos un to nozīme sieviešu emancipācijā.

17.30–17.50 Zita Kārkla, Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia.
Reassessing the literary legacy of women writers: Alija Baumane and transnational feminist modernism.
Zita Kārkla, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Rakstnieču literārā mantojuma pārvērtēšana: Alija Baumane un transnacionālais feministiskais modernisms.

17.50–18.00 Discussion / Jautājumi

27. septembris / September 27

09.30–09.40 Ievadvārdi / Introduction
1. sēde / Panel 1

Vada / Moderated by Solvita Lapiņa

09.40–10.25 Gundega Grīnuma, Raiņa un Aspazijas muzejs / LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Rainis, Aspazija un itāļu Šveices literārā vide.
Gundega Grīnuma, The Rainis and Aspazija Museum / Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia.
Rainis, Aspazija and the Italian Swiss literary scene.

10.25–10.40 Jautājumi / Discussion

10.40–11.00 Zane Šiliņa, Latvijas Kultūras akadēmija.
Raiņa “Spēlēju, dancoju” un Aspazijas “Torņa cēlējs”: dramaturģijas krustpunkti.
Zane Šiliņa, Latvian Academy of Culture.
“Spēlēju, dancoju” by Rainis and “Torņa cēlējs” by Aspazija: the Drama Crossroads.

11.00–11.20 Edgars Lāms, RTU Liepājas akadēmija.
Raiņa nākotnības projekti/vīzijas utopisko ideju kontekstā.
Edgars Lāms, Riga Technical University, Liepaja academy.
Rainis’ future projects/visions in the context of utopian ideas.

11.20–11.40 Jānis Zālītis, Raiņa un Aspazijas muzejs.
Raiņa dramaturģijas tulkotājs Edvins Teivens.
Jānis Zālītis, The Rainis and Aspazija Museum.
Edvins Teivens, the Translator of Rainis’ Plays.

11.40–11.50 Jautājumi / Discussion
11.50–12.10 Kafijas pauze / Coffee break

2.sēde / Panel 2
Vada / Moderated by Jānis Zālītis

12.10–12.40 Līvija Baumane-Andrejevska, Jūrmalas muzejs.
Sieviešu tiesību problemātikas motīvu risinājums Zemgaliešu Birutas daiļradē.
Līvija Baumane-Andrejevska, Jurmala Museum.
The Solution of the Motifs of the Problematic of Women’s Rights in the Works of Zemgaliešu Biruta.

12.40–13.00 Julija Žurina, Markuču muižas muzejs, Lietuva.
Varvaras Puškinas labdarības iniciatīvas.
Julija Žurina, Markuciai manor museum, Lithuania.
Varvara Pushkin’s Charitable Initiatives.

13.00–13.20 Solvita Lapiņa, Raiņa un Aspazijas muzejs.
Aspazija un viņas laika izcilākās Eiropas sievietes.
Solvita Lapiņa, The Rainis and Aspazija Museum.
Aspazija and the Greatest European Women of her Time.

13.20–13.30 Jautājumi / Discussion
13.30–14.10 Lunch / Pusdienas

3.sēde / Panel 3
Vada / Moderated by Līvija Baumane-Andrejevska

14.10–14.30 Andrejs Daņiļins, Latvijas Universitāte.
Aspazija un krievu sudraba laikmeta dzejnieki.
Andrejs Daņiļins, University of Latvia.
Aspazija and the poets of the Russian Silver Age.

14.30–14.50 Kristiāna Ābele, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts.
Tālas noskaņas vārdos, krāsās un līnijās: Rainis un latviešu gleznotāji 20. gadsimta sākumā.
Kristiāna Ābele, Institute of Art History of the Latvian Academy of Arts.
Distant Echoes in Words, Colors and Lines: Rainis and Latvian Painters at the Beginning of the 20th century.

14.50–15.10 Gatis Ozoliņš, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Otrās atmodas idejiskos strāvojumus meklējot.
Gatis Ozoliņš, Institute of Literature, Folklore and Art of the University of Latvia.
Searching the Ideological Currents of the Second Awakening.

15.10–15.20 Jautājumi / Discussion
15.20–15.30 Pauze / Pause

15.30–17.00       Diskusija “Pagātnes personības un mūsdienu cilvēks”. Vada Raimonds Briedis. Piedalās Inga Ābele, Māra Grudule, Arnis Koroševskis, Katrīna Kūkoja, Mārtiņš Mintaurs. Discussion “Personalities of the Past and Contemporary People”. Led by Raimonds Briedis. Participate: Inga Ābele, Māra Grudule, Arnis Koroševskis, Katrīna Kūkoja, Mārtiņš Mintaurs.

17.00     Konferences noslēgums / Conference Conclusion

 

 

Konferenci rīko Memoriālo muzeju apvienība, Raiņa un Aspazijas muzejs un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Biedrība “Šveice-Latvija”, VPP projekts “Naratīvs, forma un balss: literatūras iesakņotība kultūrā un sabiedrībā” (Nr. VPP-LETONIKA-2022/3-0003)