17. septembrī plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejs aicina uz sarunu vakaru par diviem laikabiedriem – scenāristi un režisori Rozi Stiebru un dzejnieku Ojāru Vācieti –, viņu radošajā sadarbībā tapušo urbāno pasaku “Kabata” un rīdzinieku tēliem abu mākslinieku daiļradē. Pasākums notiks Dzejas dienu 2026 un Rīgas 825. gadadienas kontekstā.
Vakars sāksies ar animācijas filmas “Kabata” seansu, kam sekos sarunas par filmas sižeta slāņiem un metaforām, kā arī padomju laika cenzūras apstākļiem, kad filmas tapšana un scenārijs bija jāapstiprina Maskavā un tika kontrolēts kadrs pēc kadra.
Sarunu vakarā piedalīsies dzejniece, māksliniece un pētniece Ieva Viese, animācijas filmu žanra pārstāvji Dzintars Krūmiņš, Dace Liepa, tulkotāja Ieva Lapiņa, diriģents Jānis Erenštreits, Rīgas 800 gadu jubilejas svinību rīkotāja, vēlākā kultūras ministre Ingūna Rībena. Sarunu vadīs muzeja speciāliste Dace Micāne-Zālīte.
1983. gadā tapusī animācijas filma “Kabata” ir viens no spilgtākajiem Rozes Stiebras un Ojāra Vācieša radošās sadarbības piemēriem. Deviņu minūšu filma veidota pēc Ojāra Vācieša dzejoļu motīviem, un tajā dzeja pārtop patstāvīgā tēlu un notikumu pasaulē. Filmas režisore ir Roze Stiebra, māksliniece – Laima Eglīte, bet mūziku komponējis Imants Kalniņš.
“Kabata” ir viena no retajām animācijas filmām, kurā skatītājs var atpazīt konkrētas Rīgas vietas – Arkādijas parku pie Māras dīķa, apkaimi, kur dzīvoja arī pats Ojārs Vācietis. Filmas pirmie kadri sākas ar akmeni, kas iemests Mārupītē, un ūdenī izplešas apļi. Drīz skatītājs ierauga arī pašu dzejnieku pelēkā mētelī un viņam raksturīgajā melnajā beretē, bet, urbānajai pasakai sākoties, viņš paceļas debesīs kopā ar pasaku tēliem.
Arī Rozes Stiebras bērnības pasaule saistīta ar Torņakalnu. “Roze ar Ansi un manu vecmāmiņu dzīvoja Cepļa ielā. Vecmāmiņa strādāja turpat netālu kādā fabrikā. Pirms tam ģimene dzīvoja Slokas ielā, tur uzauga Roze ar māsām un brāli,” savās atmiņās par Pārdaugavu kā režisores dzīves telpu stāsta Rozes Stiebras māsas Lidijas Stiebras meita, tulkotāja Ieva Lapiņa.
Savukārt Ojāra Vācieša dzīve kopš 1960. gada un viņa radošā pasaule sakņojas Pārdaugavā, Lielajā Altonovas ielā pie Māras dīķa. Skaisto Arkādijas parku dzejnieka dzīvesbiedre Ludmila Azarova dēvēja par viņa radošo darbistabu. Tādēļ Rīgas ainava filmā nav tikai dekorācija – tā kļūst par vienu no filmas dzīvajiem tēliem. Filmā vienīgais zīmētais cilvēks ir pats Ojārs Vācietis, savukārt pārējie tēli Rozes Stiebras scenārijā veidoti kā fabulai raksturīgi dzīvnieki.
Filmas “Kabata” uzbūves princips – pēc dzejoļa radīt neatkarīgu sižetu un tēlu pasauli, ko vieno komponēta mūzika, – ir viens no Rozes Stiebras režijas atpazīstamības kodiem. Tā ir “neiespējamā iespējamība”, kur fantāzija sastopas ar paradoksu un humoru, mīļumu un skumjām, romantiku un balādes noskaņu.
Rīgai svinot 825. gadadienu, sarunu vakars aicina no jauna pievērsties pilsētai un tās cilvēkiem – tam, kā Rīga atklājas mākslinieka, dzejnieka, komponista un zīmētāja daiļradē un kā šie darbi, saglabājot sava laikmeta nospiedumu, turpina veidot pilsētas kultūras atmiņu. Rīgas jubilejas vadmotīvs “Atver Rīgu! Kods: 825!” rosina pilsētu ieraudzīt kā daudzveidīgu telpu, ko veido tās cilvēki, apkaimes, vēsture un kultūra.
Gan “Kabata”, gan Rozes Stiebras un Ojāra Vācieša daiļrade atklāj spēju vieglā, krāsainā un bērnam uztveramā formā runāt par cilvēka eksistences dziļumu, jūtu pasaules sarežģītību un brīnumu, kas ieraugāms tepat līdzās – savā pilsētā.
Ieejas maksa: 6,00 eiro; skolēniem, studentiem, senioriem: 3,00 eiro.