No 19. augusta līdz 2. septembrim Ojāra Vācieša muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19, aicina uz mākslinieces Laines Kainaizes izstādi “Ceļi – tuvi, tāli”. Izstādē aplūkojamas gleznas, kurās, kā bilst māksliniece, “pamatu pamatā ir kustība, pulsācija. Iekšēja vēlme, degšana, kas vai nu tiešām nes pa ceļu ceļiem, vai jau pēc laika liek tajos atgriezties domās”.
“Radītāja, redzētāja, latviete – viņas acis saskata skaisto dabā, cilvēkā, ēkā, ainavā, pilsētas jumtu ritmos, lauku pauguru un upju straumes gredzenos. Viņa sevi redz kā māti, Madonnu ar bērnu, un viņa rāda mums cilvēka ķermeņa un gara skaistumu,” tā par Laini Kainaizi stāsta Ojāra Vācieša muzeja speciāliste un izstādes kuratore Dace Micāne-Zālīte.
Mākslinieces gleznās redzamas ne tikai ainavas, ziedi, ūdeņi un ēkas, bet arī pašportreti un portreti. Vienā no tām attēlots arī Ojāra Vācieša muzejs. “Tas gleznots rudenī, 13. novembrī, Ojāra Vācieša dzimšanas dienā. Savukārt savā dzimšanas dienā –31. augustā plkst. 15.00 – māksliniece aicina uz tikšanos muzejā, lai kopā ar draugiem un viņas mākslas cienītājiem atzīmētu dzīves jubileju.”
Pati māksliniece par izstādi stāsta: “Šis mans gleznu kopums ir kā tāds īss konspekts, īssavienojums, krustpunkts, kas gadu garumā ir izpleties, sazarojies, pumpurojies. Daļa darbu top dabā – tiešā nepastarpinātā kontaktā ar apkārt esošo. Jau tad notiek atlase un elementu vispārināšana. Jūtos kā diriģents, kas pārvalda gan mūziķu spēlētprasmi, gan spēj īstenot virsuzdevumu – pasniegt visu šo kopdarbu ar dievišķu dzirksti kā dāvanu Dievam.”
Laine Kainaize uzaugusi mākslas gaisotnē, mātes gleznotājas Birutas Baumanes un tēva tēlnieka Kārļa Baumaņa pasaules aurā.
Savā mākslas ceļā Laine glezno rokrakstā, kuru bauda lasīt – viņas palete runā par dabas un cilvēka savienību, tā ir harmonija. Glezniecībā atklājas talantīga personība, inteliģence, esība latviešu mākslas ainā, kopjot nacionālās skolas pamatvērtības.
