Jāņa Akuratera muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) līdz 5. novembrim apskatāma izstāde “Gaišajā salonā viesojas Brāļi Grimmi”, kas veidota sadarbībā ar Brāļu Grimmu biedrību Kaselē, Vācijā. Izstāde iepazīstina ar brāļu Grimmu dzīvesstāstiem, pasaku vākšanu un publicēšanu, kā arī dažādu mākslinieku veidotām pasaku ilustrācijām.
Filologi Jākobs Grimms (1785–1863) un Vilhelms Grimms (1786–1859) 19. gadsimta sākumā vāca, apkopoja un publicēja vācu tautas pasakas. Viņi savāca vairāk nekā divsimt tekstu, izmantojot gan mutiskus, gan rakstītus avotus. Divu gadsimtu laikā brāļu Grimmu publicētās pasakas kļuvušas pazīstamas visā pasaulē.
“Varbūt tieši tagad ir pienācis laiks savākt šīs pasakas, jo to, kuriem vajadzētu viņas glabāt, kļūst aizvien mazāk…” teikts brāļu Grimmu 1812. gada pasaku izdevuma priekšvārdā. Tajā brāļi uzsvēruši arī uzticamību un patiesību kā svarīgākos pasaku vākšanas principus.
Pasaku vākšana gan nenozīmēja došanos no vienas lauku sētas uz nākamo. Brāļu Grimmu teicēju lokā bija gandrīz pussimts stāstnieču un stāstnieku, galvenokārt no Hesenes un Vestfālenes. Lielākoties tie bija jauni cilvēki no izglītotām aprindām.
“Izstādes tēma sasaucas arī ar Jāņa Akuratera daiļradi. Autobiogrāfiskās atmiņās balstītajā garstāstā “Degoša sala” rakstnieks ataino skolēnu dzīvi lauku skolā 19. gadsimta 80. gados. Stāstā galvenajam varonim Smailim Zimzam vecāki Ziemassvētkos uzdāvina pasaku grāmatu, un to viņš vakaros lasa priekšā saviem skolasbiedriem, kuri paliek pa nakti skolā. Pasakās viņš atrod vadmotīvus savai dzīvei. Visticamāk, ka tās pasaku grāmatas, kuras varēja Jānis Akuraters savā skolas laikā lasīt, bija brāļu Grimmu pasakas. 1873. gadā iznāca pirmais plašākais Brāļu Grimmu pasaku izdevums Jēkaba Zvaigznītes tulkojumā “Pasaciņas priekš bērniem”, savukārt 1882. gadā iznāca arī Jēkaba Zvaigznītes tulkojumā otrs papildināts izdevums, kurā bija arī Hansa Kristiana Andersena pasakas,” stāsta Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Maira Valtere.
