Andrejs Upīts, Jānis Akuraters, Rainis un jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika

Andreja Upīša memoriālais muzejs
Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Majoros (Jāņa Pliekšāna iela 5/7) no aicina uz izstādi “Andrejs Upīts, Jānis Akuraters, Rainis un jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”.

Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Majoros (Jāņa Pliekšāna iela 5/7)  aplūkojama izstāde “Andrejs Upīts, Jānis Akuraters, Rainis un jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”, kas veltīta trīs rakstnieku darbībai Kultūras ministra lomā.

Izstāde vēsta par rakstnieku Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa darbību “Kultūras ministra lomā” laikā, kad speciālas Kultūras ministrijas nebija, bet tās funkciju pildīja Mākslas departamenti.

Andrejs Upīts bija Padomju Latvijas Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas vadītājs no 1919. gada janvāra līdz maija beigām. Neilgajā laikā, kamēr Pētera Stučkas valdība atradās Rīgā, tika izveidots Strādnieku teātris, nacionalizēts Rīgas pilsētas mākslas muzejs, izveidotas proletārisko mākslu darbnīcas. Un šajos notikumos būtiska loma bija Andrejam Upītim.

Kad 1919. gadā no Liepājas Rīgā atkal atgriezās Latvijas Republikas valdība, bija nepieciešams tikt galā arī ar “sarkanās epizodes” radīto jucekli kultūrā un radīt jaunās Valsts kultūrpolitiku. Izglītības ministrijā tika izveidots Mākslas departaments. Tā vadītāja amats bija paredzēts Rainim, taču 1919. gada septembrī viņš vēl nebija atgriezies no Šveices trimdas. Mākslas departamentā par Literatūras un teātra nodaļas vadītāju strādāja Jānis Akuraters, un 1919. gada rudenī viņš kļuva par Mākslas departamenta vadītāja vietas izpildītāju. Kad 1920. gadā no trimdas atgriezās Rainis, Mākslas departamenta vadītāja amats tika piešķirts viņam. Mākslas departaments aktīvi iesaistījās jaunās Valsts kultūrpolitikas veidošanā.

Izstāde “Andrejs Upīts, Jānis Akuraters, Rainis un jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika” vēsta gan par Izglītības komisariāta Mākslas nodaļas un Izglītības ministrijas Mākslas departamenta struktūru un darbību, gan par svarīgākajiem ar kultūrpolitiku saistītajiem jautājumiem, kuri tika risināti 1919.–1920. gadā. Interesanti vērot, kā periodā, kad tik ātri nomainījās politiskās varas, vienas politiskās sistēmas risinātie kultūrpolitikas jautājumi tiek izprasti un turpināti citā politiskā sistēmā. Tas skāra, piemēram, gan teātru, gan muzeju darbību. Un šajos sarežģītajos procesos nozīmīga loma bija pie varas esošās personības ieinteresētībai, situācijas redzējumam un darbības vērienam.

Šis periods, kad Jānis Akuraters, Andrejs Upīts un Rainis ieņēma vadošos amatus, kas saistīti ar visas valsts kultūrpolitikas veidošanu, nebija ilgs. Tomēr tas viņiem kā rakstniekiem deva pieredzi, kas ļāva labāk izprast ar varu saistīto personību psiholoģiju un likteņus un palīdzēja veidot tādus lugu tēlus kā Zemgales virsaiti Viesturu (Jānim Akurateram), Iļju Muromieti (Rainim) un Mirabo (Andrejam Upītim).

 

Izstāde ir tapusi kā Raiņa un Aspazijas muzeja, Andreja Upīša muzeja un Jāņa Akuratera muzeja kopdarbs. Tās satura autori ir Arnis Koroševskis, Astrīda Cīrule un Maira Valtere. Mākslinieks – Ints Sedlenieks, operators – Aldis Šenbergs.

Izstāde tapusi ar Kultūras ministrijas konkursa kārtībā piešķirto finansiālo atbalstu akreditētajiem valsts muzejiem.

Saistībā ar aktuālajām prasībām Covid-19 izplatības ierobežošanai, Raiņa un Aspazijas vasarnīca uzņem tikai individuālus apmeklētājus un vienas mājsaimniecības locekļus. Lūdzam neapmeklēt muzeju, ja jums ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Muzejam ir tiesības personām ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm liegt ieeju muzejā un aicināt tās atstāt muzeju. Ikvienam muzeja apmeklētājam jālieto mutes un deguna aizsegs.