No 17. maija līdz 31. oktobrim Andreja Upīša memoriālmājā Skrīveros, Daugavas ielā 58, aplūkojama fotoizstāde, kas veltīta Andreja Upīša un viņa sievas Olgas 120 gadu laulības gadadienai.
1905. gadā Andrejs Upīts jau ir plašai sabiedrībai pazīstams jaunais rakstnieks, tulkotājs, kritiķis, aktīvs sabiedriskais darbinieks, turklāt strādā par skolotāju Rīgā.
Olga Upīte, tobrīd vēl Tīrumniece, rentnieka meita, mācījusies Skrīveru pagastskolā pie J. Purapuķes, Jaunjelgavā mācījusies šūt un strādāt rokdarbus.
Starp kāzu viesiem bija Andreja Upīša laikabiedrs, skolotājs Jānis Grāvis, kurš savulaik dalījies atmiņās par šo dienu: “Tās notika viņa līgavas Tīrumnieku Olgas vecāku rentes mājās – Skrīveru Palātās. Svinībās piedalījās ne tikai radi, bet arī daudzi Andreja darba biedri – Rīgas skolotāji, no kuriem vēl atceros Plūdoni, Stāku, Osi, Mežvēveri, Sūngali. Tā kā revolucionāro notikumu dēļ Aizkraukles baznīca bija slēgta, laulību ceremonija notika turpat Palātās. Kāzu mielasts notika Palātu pagalmā, kur zem īpašiem buru auduma jumtiem bija novietoti galdi viesiem. Atceros, ka Plūdons bija īsti labā omā un teica skaistu galda runu. Vakarā abi ar Plūdoni nodziedājām duetu no tolaik populārās operetes “Skaistā Helēna”, kas radīja sajūsmu kāzu viesos.”
Olgai bija nenovērtējama loma gan rakstnieka garajā mūžā, gan viņa ražīgajā daiļradē.
Andreja Upīša brāļa dēls, literatūrzinātnieks Jānis Upītis atmiņās raksta: “No laukiem nākusī Olga kopš apprecēšanās pierada vienmēr būt sabiedrības acīs, vienalga, vai tie būtu Rīgas skolotāji vai rakstnieki. Vasaras brīvlaikos Andrejs apkopa kokus un augļu dārzu, bet Olgas puķu dārzs ilgi palika prātā visiem Skrīveru mājiņas apmeklētājiem. Tajā pašā laikā Olga noņēma no Andreja pleciem visas saimnieciskās un lielā mērā arī sadzīviskās rūpes. Tāpēc varam sacīt, ka pie katra darba, ko Andrejs paveicis, ir klāt arī daļa viņa sievas nopelnu.”
Andreja un Olgas mīlestībā un savstarpējā cieņā balstītā laulība ilga 65 gadus līdz pat rakstnieka nāvei 1970. gada 17. novembrī.
