Jāņa Akuratera muzejā (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) no 7. maija līdz 26. jūnijam aplūkojama mākslas darbu izstāde “Zeme. Arājs”. Tajā eksponēti latviešu mākslinieku darbi, kuru centrā ir tēls, ar kuru identificējis arī pats Jānis Akuraters – arājs.
Izstādē eksponēti Jāņa Jaunsudrabiņa, Ģederta Eliasa, Ādama Alkšņa, Romana Sutas, Indriķa Zeberiņa, Aleksandra Junkera mākslas darbi un Džemmas Skulmes, Jāņa Zegnera, Eduarda Brencēna, Marinas Šuturmas ilustrācijas Jāņa Akuratera stāstam “Kalpa zēna vasara”.
“Viena no Akuratera ģimenes gleznām, kas parasti īpaši piesaista apmeklētāju uzmanību muzejā, ir dzejnieka Kabinetā eksponētā Jāņa Jaunsudrabiņa glezna “Arājs”. Šo gleznu kopā ar 90 citām mākslinieks bija eksponējis savā pirmajā izstādē 1905. gadā. Jānis Akuraters šo izstādi apmeklēja. No visām 90 eksponētajām gleznām Akurateram izstādē esot iepatikusies tieši šī – nelielā, tumšā ainava ar arāju, un Jaunsudrabiņš esot to viņam uzdāvinājis. Glezna, acīmredzot, ir bijusi dzejniekam īpaši tuva, to ir izdevies saglabāt gan ieslodzījuma un emigrācijas laikā, gan kara gados. Kā liecina fotogrāfija, 20. gados Blaumaņa ielas dzīvoklī tā bijusi goda vietā virs klavierēm, savukārt Torņakalnā mājā savu vietu atradusi dzejnieka darbistabā,” stāsta muzeja vadītāja Maira Valtere.
Zenta Mauriņa, kas pie Akurateriem viesojusies vairakkārt, savās atmiņās vēsta: “Virs Jāņa Akuratera gultas karājās Štrāla glezna, un galvgalī viens no pirmajiem Jaunsudrabiņa darbiem: ļoti drūma, gandrīz melna ainava, un virs tās – balts āboliņa vainadziņš. Liels, tumšs tīrums, melns mežs, maza, sārta svītra pie apvāršņa tikko apgaismo ainavu. Akuraters teica klusi noslēpumainā balsī: “Tā ir mana jaunība. Vai jūs redzat brūno, mazo zirdziņu un arāju? Tas esmu es. Tā es esmu aris… tikko gaisma svīda. Tagad es nevaru naktīs gulēt. Bet toreiz – ai, cik salds bija miegs!””
Mākslinieks Jaunsudrabiņš gan kādā reizē izteicies, ka viņš gleznā ir attēlojis vēlu vakaru, nevis agru rītu.
Tieši šī Jaunsudrabiņa glezna ir rosinājums izstādei “Zeme. Arājs”, kurā apkopoti arī citu mākslinieku darbi, kas veltīti nosaukumā definētājai tēmai. Arāja tēlam vairākos savos darbos ir pievērsies Ādams Alksnis. Īpašs skaudrs traģisms ir viņa gleznā “Nogalinātais arājs. Nemierīgi laiki”. Vairākos savos darbos arāju atveidojis arī modernists Romans Suta, ar ekspresīvu melno līniju panākot gan aršanas darba smaguma, gan kustības izjūtu. Ģederts Eliass, kura daiļradē zemnieka mājas norišu gleznošanai ir īpaša vieta, arī ir pievērsies arāja tēlam. Izstādē būs apskatāmas gan viņa skices, gan 1950. gādā tapusī glezna “Arājs”.
Izstādē eksponētas arī mākslinieku Džemmas Skulmes, Jāņa Zegnera, Eduarda Brencēna, Marinas Šuturmas ilustrācijas Jāņa Akuratera stāstā “Kalpa zēna vasara” tēlotajai aršanas epizodei. Akuratera stāstā pirmais lielais darbs un pārbaudījums kalpa zēnam ir aršana. Tās tēlojumā rakstnieks sniedz gan šī darba reālistisku aprakstu, gan dod arī estētiski filozofisku vispārinājumu: “Zeme kūp, kaut gan tā stipri vēsa, un man salst kājas, jo aru basām. Gar pakalna slīpumu var redzēt citus laukus – visi ir sējēju un arāju pilni. Un, kad es tagad to atminos, man liekas, ka es kādu reliģisku kultu būtu līdzsvētījis agros pavasara rītos – arvien tad, kad saule kāpj.”
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja krājuma, ZUZEUM un galerijas “Antonija” kolekcijām.
