Rainis un mūzika

Rainis vasarnīcā Jūrmalā. Rainis sēž, viņam priekšā - galda stūris.

Rainis mūziku mīlēja, tā viņu pavadījusi visu dzīvi: no mātes dziedātajām tautasdziesmām līdz klavierkoncertiem un krāšņām operu pirmizrādēm, kas skatītas no zāles pirmās rindās.

Stāstā “Personības un mūzika” var noklausīties Raiņa mūzikas dziesmu sarakstu. Skaņdarbi nav vis izvēlēti nejauši – atsauces uz tiem ir atrodamas Raiņa dienasgrāmatās un sarakstēs.

Tautasdziesma “Tek saulīte tecēdama”

“Pa vārtiem nemanot bija ienācis kāds jauns cilvēks ar vijoli padusē. “Es gribētu dzejniekam kaut ko nospēlēt. Ko jūs vēlētos dzirdēt?” “Nu tad spēlējiet “Tek saulīte tecēdama”…” [..] Rainis teica, viņš ļoti mīlot šo tautasdziesmu, jo to bieži viņa māte dziedājusi.”

Olgas Kliģeres atmiņas.

 

Rihards Vāgners “Valkīra” 

“Liela priekšrocība vēsturiskajām tautām, kultūras vecs mantojums, kuru var papildināt.[..] Vāciem daudzi kopuši, romantiķi, epigoņi, Rih. Vāgners. [..] Mēs varam to pašu. “Uguns un nakts” tāda nozīme. Kā “Ring der Nibelungen”. Tādēļ ceļu augšā vēsturi. “

(Raiņa dienasgrāmata, 21.6.12.)

 

Frideriks Šopēns “Noktirne”

“Rainis, kurš pats nedz spēlēja, nedz dziedāja, mīlēja mūziku. Viņš bieži bija redzams koncertos, parasti pirmās rindas vidū. Kāda mūzika viņu vairāk saistīja liriska, dramatiska? Atceros klavierkoncertu, kuru noklausījāmies visi trīs ar Aspaziju. Tajā skanēja visvairāk Šopēns, un Rainis bija jūsmas pilns.”

(Laumas Reinholdes atmiņas)

 

Volfgangs Amadejs Mocarts, opera “Dons Žuans” 

“Vakarā aizgāju uz operu “Don Žuans”. Opera laba. Reiters diriģēja, kā var vien diriģēt. Spēlē ar vislielāko nopietnību, un vieglā joku opera paliek par asiņainu traģēdiju. Visus jokus latvieši ņem ļoti nopietni – mēs vēl esam pārāk nopietna tauta. “Don Žuans” rāda, cik tālu vēl esam no kultūras. Kad skatās viņā un noklausās to vieglo mūziku – tiek gluži smagi ap sirdi. Bet paši viņi neganti sajūsmināti.”

(Raiņa dienasgrāmata, 16.3.21.)

 

Džuzepe Verdi, opera “Aīda”

“Mūzikai par daudz šauri līdzekļi. Klausījos “Aīdu”. Visas jūtas un stāvokļus izteic ar lielu troksni. [..] Opera sevišķi sekla, jo lielāko izrādes laiku aizņem blakus lietas. [..] Nevar būt mūzikas drāmas, ja mūzika ir liriska un episka, nau pieaugšanas, nau darbības.”

(Raiņa dienasgrāmata, 14.9.12.)

 

Mikalojs Konstantīns Čurļonis, simfonija “Jūra”

“Tumšs. Jūra viscaur mutuļoja, viens vilnis spēcīgāks par otru vēlās uz krastu, it kā sacenzdamies, kurš kuru pārspēs, kurš uzvarēs mūžīgi nebeidzamajā cīņā… Man likās, ka mēs abi klausāmies slavenā Čurļoņa simfoniju “Jūra”.”

(Olgas Kliģeres atmiņas)

 

Astrīda Cīrule

Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste