Andrejs Upīts

Andrejs Upīts – iespējams, ražīgākais latviešu rakstnieks ar plašāko vārdu krājumu, tomēr mūsdienās nereti kritizēts savas “kreisās” politiskās pārliecības dēļ. Ievērības cienīgs ir viņa dzīvesstāsts, kas bez liekiem izskaistinājumiem aptver Latvijas skarbo un sarežģīto vēsturi gandrīz gadsimta garumā: no 19. gadsimta nabadzīgu laucinieku ikdienas līdz padomju elites dzīvei.

Kā rakstnieks A. Upīts paveicis neticami daudz: radījis 21 romānu, 10 noveļu krājumus un vairākus garos stāstus, virkni dramaturģijas sacerējumu – vēsturiskas traģēdijas, drāmas, komēdijas –, visu mūžu darbojies literatūrzinātnē, bijis kaismīgs publicists, arī dzejnieks un tulkotājs. Viņa Kopotie raksti latviešu valodā laisti klajā 22 sējumos. Taču pēc dažu pētnieku aprēķiniem, būtu vajadzīgi apmēram 60 sējumi, lai aptvertu visu viņa radošo mantojumu.

Upīša devumam piemīt ārkārtīgi liela žanriska un saturiska daudzveidība: spilgta un pagājušā gadsimta 20.–30. gadu kontekstā moderna novelistika, jo īpaši noveļu krājumi “Aiz paradīzes vārtiem”, “Metamorfozes” un “Kailā dzīvība”, naturālisma estētika romānos “Sieviete” un “Zelts”, latviešu tautas dažādu gadsimtu vēstures un likteņu aprakstīšana reālistiskajos romānos “Laikmetu griežos”, “Pērkona pievārtē” un “Ziemeļa vējš”, blēžu romāna tradīcijas elementi romānos “Pa varavīksnes tiltu” un “Smaidoša lapa” (plašāk pazīstams ekranizācijā – Leonīda Leimaņa spēlfilmā “Pie bagātās kundzes”), vēsturiskās traģēdijas “Mirabo”, “Žanna d’Ark” un “Spartaks”, visbeidzot – stāsti ne tikai pieaugušajiem lasītājiem, bet arī bērniem, ieskaitot ārkārtīgi populāro un Latvijas kultūras vēsturē organiski folklorizējušos stāstu “Sūnu ciema zēni”. Rakstnieka dzīves moto bijis – “neizlaist ārpus redzesloka nevienu latviski uzrakstītu rindu!” – tādēļ būtiski piebilst, ka Andrejs Upīts ir daudzu literatūrkritisku rakstu autors, sarakstījis arī vairākas literatūras vēstures, tostarp arī unikālo kopdarbu ar literatūrzinātnieku Rūdolfu Egli – “Pasaules rakstniecības vēsturi” četros sējumos.

Ne velti Mirdza Ķempe dzejolī “Trīs vārdi” savulaik rakstījusi:

Par dažu rakstnieku ja vaicā:
– Ko viņš dara? –
Tad atbilde var šāda būt vai tāda.
Par viņu jautājot, mēs allaž sacīt varam
Tik trijus vārdus:
– Andrejs Upīts strādā.

Rakstnieks dzimis 1877. gada 4. decembrī Skrīveru Kalniņos rentnieka ģimenē. Šajā apvidū paiet viņa bērnība. Te mērots ceļš uz Skrīveru pagastskolu, kur pabeigtas sešas klases, pēc tam izglītošanās notikusi pašmācības ceļā, galvenokārt apgūstot valodas – vācu, krievu, angļu, franču un itāļu. Andrejs Upīts strādājis par skolotāju, tulkotāju, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks. Periodikā parādās viņa stāsti un dzejoļi, iznāk pirmās grāmatas. Jaunā rakstnieka un kritiķa vārds kļūst pazīstams plašai sabiedrībai.

No 1908. līdz 1915. gadam rakstnieks ar ģimeni – sievu Olgu un dēlu Kārli – dzīvo Skrīveros, savā mājā, un čakli strādā. Te rodas daudzi no viņa izcilākajiem darbiem. Vaļas brīžos rakstnieks ar īpašu aizrautību iekopj dārzu.

Pēc Pirmā pasaules kara, atgriezusies no bēgļu gaitām, Upīšu ģimene ierauga postažu: māja sagrauta, plašā bibliotēka zudusi, koki izcirsti. 1921. gadā uz veciem pamatiem tiek uzcelta jauna ēka, bet dārzs iekopts vēl plašāks. Līdz 1940. gadam rakstnieks te pavada vasaras, raksta, tulko.

Sākoties Otrajam pasaules karam, Andrejs Upīts ar ģimeni dodas evakuācijā uz Kirovas apgabalu Krievijā, kur top kultūrvēsturiskais eposs “Zaļā zeme”, ko pats rakstnieks uzskatīja par savu mūža darbu, nodēvējot to par savu “pieminekli”. Pēc kara atgriezies Rīgā, viņš kļūst par Latvijas Valsts universitātes Latviešu literatūras katedras vadītāju un profesoru, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta dibinātāju un direktoru, Rakstnieku savienības priekšsēdētāju. Andrejam Upītim piešķirts filoloģijas zinātņu doktora grāds, LPSR Tautas rakstnieka goda nosaukums, LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķa nosaukums.

Rakstnieks mirst Rīgā 1970. gada 17. novembrī, apglabāts Meža kapos.

Viņa vārdā nosaukta Skrīveru vidusskola, ielas Skrīveros, Rēzeknē, Jūrmalā un Valmierā. Rīgā, Kronvalda parkā, atrodas A. Upītim veltīts piemineklis (autors A. Terpilovskis, 1982). 1952. gadā izveidots Andreja Upīša memoriālais muzejs Skrīveros, bet 1972. gadā dibināts memoriālais muzejs Rīgā.