Par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm?

Šāds jautājums lasāms Raiņa dienasgrāmatā. Kādas pārdomas nodarbināja jauno dzejnieku ģimnāzijas un studiju gados?

Jasmuiža, 2019. gads. Foto: Solvita Kleinarte

Krišjāņa Pliekšāna pēdējā nomātajā muižā – Jasmuižā – jaunietis Jānis Pliekšāns pavadīja studiju brīvdienas un daudz domāja par dzīves jēgu, meklēja atbildes uz jautājumiem: Kas es esmu? Būt vai nebūt dzejniekam? Kā pārvarēt slinkumu un kautrību? Par to varam pārliecināties, lasot Raiņa jaunības gadu dienasgrāmatas.

Ieraksts Raiņa dienasgrāmatā:

19. sept. 1882. vakarā

Par ko es nevaru tā izsacīt savas domas, par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm? Es tanī laikā, kad šīs neticīgās dēmoniskās domas mani mocīja, nieka nevarēju rakstīt, viņas mani pārvarēja, nospieda, padarīja nelaimīgu, bēdīgu, beidzot muļķi un visgalīgi ikdienišķu cilvēku, kas glupā iedomā grib būt dzejnieks, un kam ikviena spēka trūkst .

Jasmuižas dzīvojamā ēka, skats no Jašas upes, 1911. Foto: Jānis Sermonis

Jānis Pliekšāns studiju gados Pēterpilī 1884.–1888. g. Fotoattēls izgriezts no grupas foto. Nezināms fotogrāfs

Ļoti paškritisks, jūtīgs un ievainojams, nepārliecināts par sevi un savu dzejnieka talantu, vientuļš un nesaprasts – tā Rainis bieži vien juties ne tikai jaunības gados. Tikai rakstot dienasgrāmatu un tai uzticot savas šaubas, jūtas un pārdzīvojumus, Rainis varēja būt patiess un godīgs.

Rainis. “Atkal un mūžam tas pats, tas pats”. 1886. gads.

Rainis ļoti daudz lasīja un atbildes jautājumiem meklēja literatūrā. F. Šillera “Laupītāji”, J. V. Gētes “Jaunā Vertera ciešanas”, N. Gogoļa “Mirušās dvēseles” un daudzi citi pasaules klasiķu darbi jaunietim palīdzēja mokošajos sevis meklējumos. Dienasgrāmatas rakstīšana viņam bija kā psihoterapija un sevis analīze, kas palīdzēja sakārtot domas, norakstīt sāpīgās lietas un pārdzīvojumus, atrast atbildes.

2012. gadā radošo darbu konkursa “Par ko man neiznāk dzeja iz manām sirdssāpēm?” otrās vietas ieguvēja Santa Taimiņa darbā “Raiņa un mani ģimnāzijas gadu dzīvesceļa un dzīves vērtību meklējumi” raksta:

“Iepazīstoties ar Raiņa jaunības gadu dzīves ceļa un dzīves vērtību meklējumiem, mani izbrīnīja fakts, ka dzejniekam ir bijušas tādas pašas problēmas kā pārējiem jauniešiem – šaubas, tuva drauga meklējumi, sava turpmākā ceļa meklējumi. Jāņa Pliekšāna dienasgrāmata atklāj, ka viņš ir bijis tāds pats cilvēks kā es. Mani un Raini saista vēlme “izbēgt” no ikdienas, no rutīnas. Tikai tiekot skaidrībā ar sevi, savas dzīves mērķiem, gūstot ticību sev, Jānis Pliekšāns izaug par Raini. Iepazīšanās ar Raiņa dienasgrāmatām man dod ticību sev, saviem spēkiem.”

Rainis "Dienas Lapas" redaktora laikā, 1893. gads. Foto: Ivans Golvers.

Varbūt arī 21. gadsimta jaunietis brīžos, kad ir jārod atbildes, kad ir smagi un vientuļi, var mēģināt rakstīt dienasgrāmatu. Tā pa īstam – uz papīra, ar pildspalvu. Lasīt grāmatas. Vai arī iepazīt Raiņa dienasgrāmatu un saprast, ka jautājumi, kuri nodarbina šodien, nav bijuši sveši arī 19. gadsimta jaunietim.

Autore: Solvita Kleinarte, Raiņa muzeja “Jasmuiža” vadītāja.

Izmantoti materiāli no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma.

Citi stāsti