Jāņa Akuratera muzejs izdevis grāmatu “Svētdienas domraksti”

Grāmatas "Svētdienas domraksti" vāks

2020. gadā Jāņa Akuratera muzejs rīkoja skolēnu radošo darbu konkursa “Mans svētdienas rakstu darbs”. Labākie konkursa darbi līdz ar Laimas Akurateres domrakstiem un muzeja speciālistes Mairas Valteres apceri par Laimas Akurateres bērnību un skolas gadiem nu izdoti grāmatā “Svētdienas domraksti”.

Konkurss pagājušā gadā bija veltīts dzejnieces un atdzejotājas Laimas Akurateres (1910–1969) 110. jubilejas gadam. Jāņa Akuratera muzejs aicināja 5.–12. klases skolēnus piedalīties sacerējumu konkursā, rakstot darbu par kādu no dotajām tēmām, par kurām arī pati Laima rakstījusi skolas laika domrakstos un savā dzejā:

  1. Ceļojuma ietekme uz cilvēka dvēseli;
  2. Māksla – dzīves svētdiena;
  3. Akuratera varoņu raksturīgākās iezīmes;
  4. Kādas es vēlētos savas mājas;
  5. Kādu es vēlētos savu dzīvi;
  6. „Aiz manas mājas ir ezers – Viss debesu spožums tur krīt…” /Laima Akuratere/.

Šādu konkursu Jāņa Akuratera muzejs rīkoja otro reizi. Pirmo reizi tas notika 2010. gadā, kad tika svinēta Laimas Akurateres 110. dzimšanas diena. Konkursa ideja radās no Rakstniecības un mūzikas muzeja Laimas Akurateres kolekcijā saglabātajām dzejnieces skolas laika domrakstu burtnīcām. Laima mācījās Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijā, kur viņas klases audzinātāja un literatūras skolotāja bija literatūras zinātniece un tulkotāja Austra Kārkliņa. Tā, piemēram, domrakstā “Kādas es vēlētos savas mājas” Laima, mācoties ģimnāzijas 1. klasē, rakstīja: “Es vēlētos sev mājas uz laukiem, tālu no pilsētas un lieliem ceļiem, pie upes vai ezera. Māja būtu no koka, un zem tās jumta dzīvotu daudz skaistu baložu. Ap māju būtu liels dārzs, kur augtu ābeles, bumbieres, ķirši, jāņogas un daudz citu koku un krūmu. Dārzā es stādītu daudz rožu un turētu bites. Ap māju augtu liepas, un būtu griķu druvas, kur bitēm ņemt medu. Man būtu arī siltumnīca, kur es audzinātu vīnogas un dažādus siltzemju augus.”

“Šie Laimas domraksti iedvesmoja uzzināt, kā par šiem ikvienam svarīgiem jautājumiem domā mūsdienu jaunieši. 2010. gadā konkursā „Mans svētdienas rakstu darbs” piedalījās 310 skolēni no 65 Latvijas skolām. Šī konkursa veiksmīgā norise rosināja ideju atkārtot pēc 10 gadiem, lai varbūt ieraudzītu arī kā mainās paaudzes.  Priecājamies, ka skolēnu radošo darbu konkursā 2020. gada pavasarī savus darbus iesūtīja tik daudz skolēnu no visas Latvijas. Kopā saņēmām 174 skolēnu darbus no 57 Latvijas skolām,” stāsta Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Maira Valtere.

Konkursa noslēgumu bija iecerēts rīkot maijā Muzeju nakts un Pārdaugavas svētku laikā. Diemžēl Covid-19 radītās situācijas dēļ publiskus pasākumus nebija iespējams īstenot. Bet bija laiks Jāņa Akuratera muzeja, Jāņa Akuratera biedrības un izdevniecības “Sava grāmata” grāmatas “Svētdienas domraksti” tapšanai. Tajā iekļauti Grand Prix un 1., 2. un 3.vietu, kā arī “Atzinību” guvušie skolēnu darbi. Grāmatā lasāma arī Mairas Valteres apcere par Laimas Akurateres bērnību un skolas gadiem un Laimas Akurateres skolas laika domraksti.

Grāmatas noslēgumā muzeja speciālists un dzejnieks Aivars Eipurs raksta: “Šī grāmata ir neliela dārgumu krātuve ar dubultu dibenu. Tajā ir skolēnu domrakstu konkursa “Mans svētdienas rakstu darbs” laureātu darbi par īstenību un sapņiem, māju un pasauli. Arī Laimas Agitas Akurateres (1910–1969) skolas gadu domraksti, kuriem pateicoties, dzima konkursa ideja. Taču grāmatas sākumā pētniece un Jāņa Akuratera muzeja vadītāja Maira Valtere stāsta par Akuratera meitas Laimas bērnību, skolas gaitām un skolotājiem. Šķietami parastais vēstījums liek acīs sariesties aizkustinājuma asarām un lepnumam, sajūsmai par izcilām personībām turpat pirms simts gadiem. Jācer, ka šāda laikabiedru plejāde Latvijā top arī šodien. Varbūt starp tiem būs arī kāda domraksta autors vai autore.”

Grāmatas atvēršana un radošo darbu konkursa laureātu virtuālā paziņošana ZOOM platformā 5.–9. klašu audzēkņiem notika 5. martā, savukārt 10.–12. klašu audzēkņi tiešsaistē tikās 12. martā.