Pēdējā fotogrāfija jūrā
Saule, jūra, smiltis un Rainis peldkostīmā. Kā tapa vienas no neparastākajām Raiņa fotogrāfijām?
Kad 1929. gada vasarā satiekas dzejnieks Rainis un fotogrāfs Olīvs Mētra, tas ir sākums īsai, bet skaistai draudzībai. Fotogrāfs 18 attēlos vasarnīcas dārzā, dzejnieka istabiņā un jūras krastā iemūžina Raiņa pēdējo vasaru. Fotogrāfiju vidū ir viena no zināmākajām dzejnieka fotogrāfijām – Rainis, tērpies vīriešu peldkostīmā, līdz ceļiem iebridis jūrā un droši veras tālumā. Kā tapa šī fotogrāfija?
Par fotografēšanās dienu Rīgas jūrmalā vēsta Olīva Mētras atmiņas: “Nu tad vispirms – visi rindā ūdeni,” es īsti kareivīgi devu komandu. Visi grupas dalībnieki, neizslēdzot dzejnieku, līdz stilbiem iebriduši jūrā, smaidot sarindojās gandrīz pēc augumiem. Tikai humorista Roberta Vizbuļa zemā un molligā figūra ienesa disonansi visu gandrīz vienlīdzīgajos augumos. Dzejnieks pašā pēdējā acumirklī priekš uzņemšanas teica: “Nu tad – smērē beigts!”
Visi bijām jautri un sirsnīgās sarunās grupējāmies nākošam uzņēmumam. Nolaidāmies pus guļus paša ūdens malā. Atkal amizēšanās par manu izvilkto diegu. Arī šis uzņēmums izdevās ļoti labi.
Tad pa trešam lāgam izlaidāmies garšļaukus smiltīs, tad laivā un pēdēji četrrāpus jūrā.
Roberts Vizbulis man nopietnā balsī aizrādīja, ka šie uzņēmumi neesot no ikdienišķajiem, un brīdinādams uzsvēra: “Bet tikai nu neizfušierējiet!” Atbildēju, ka viņa bažas veltas. “Fušieri” man nāk ārkārtīgi reti priekšā. Pat neatceros, kad man būtu kāds uzņēmums neizdevies.
Tad visi grupas dalībnieki likām dzejniekam priekšā uzņemties vienam pašam, ko viņš ar labpatiku darīja. Iebrida jūrā un pieņēma visraksturīgāko pozu. Tas bija Raiņa pēdējais uzņēmums jūrā.
Nemanot bija pagājušas kādas pāra stundas. Mēs atvadījāmies. Bet Rainis man piebilda, ka viņš labprāt gaidītu mani ciemos savā vasarnīcā: “Atnāciet… parunāsimies… varbūt iztaisīsim arī tur kādu uzņēmumu. Būs mājās arī Aspazija… tagad viņa Durbē, bet drīz atbrauks.” Apsolījos.