No 15. septembra līdz 30. decembrim Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38-4, tiks atklāta izstāde “Andreja Upīša rokrakstu metamorfozes”. Tā ļaus ielūkoties rakstnieka unikālajā rokrakstu kolekcijā.
Izstāde ar gadsimta atstatumu iezīmē laiku, kurš Andreja Upīša biogrāfijā bija radošākais – starp 1920. un 1926. gadu Upīts sarakstīja piecus noveļu krājumus (“Vēju kauja” (1920), “Skaidas atvarā” (1921), “Aiz Paradīzes vārtiem” (1922), “Metamorfozes” (1923) un “Kailā dzīvība” (1926)), kas latviešu literatūras vēsturē paliek kā modernisma noveles žanra virsotnes. Vienlaikus rakstnieks ļoti aktīvi darbojas arī citos žanros – literatūras vēsturē, kritikā, romānistikā un dramaturģijā. Izstādē piedāvāts ieskats ne tikai oriģināldarbu, bet arī korespondences un privātu piezīmju rokrakstos.
Izstādē pārsvarā eksponēti Andreja Upīša memoriālā muzeja krājuma materiāli no rokrakstu un korespondences kolekcijas. Izstādes apmeklētājiem arīdzan piedāvāts unikāls ieskats no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Reto rokrakstu krājuma iegūtā noveļu krājuma “Vēju kauja” manuskripta.
Gan maz zināmie rokraksti, gan publicētie dažādu žanru darbi ļauj no jauna aktualizēt rakstnieka literāro devumu un tā nozīmi latviešu literatūras vēsturē, vienlaikus fonā neatstājot pašu personību.
Arī metamorfožu jēdziens ir būtisks, jo rakstnieka ilgais mūžs iezīmē daudzas pārmaiņas, no kurām vairākas ir fundamentālas gan individuālā, gan sociālā un politiskā mērogā: laikmets, politiskā vara, karš, iznīcība, balansēšana uz dzīvības un nāves robežas. Jāatgādina, ka Andrejs Upīts savas radošās karjeras augstākajā punktā (20. gadsimta 20. gados) piedzīvo pāreju uz jauno druku, kas ietekmē turpmāku pielāgošanos arī rokraksta izkopšanā, savukārt pēc 75 gadu vecumā pārciestā insulta ievērojami pasliktinās rakstnieka darbaspējas, tostarp – jo īpaši pamanāmi – arī rokraksts. Izstādē šajās pārmaiņās sniegts neliels, taču vispusīgs un viegli pārskatāms ieskats.
Izstāde būs aplūkojama no 15. septembra līdz 30. decembrim.