No 4. līdz 28. februārim Ojāra Vācieša muzejā (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6a) skatāma Tautas tēlotājmākslas studija “Kolorīts” dalībnieču Ilzes Ozolājas, Ievas Pētersones, Ligitas Zandovskas izstāde “Atspulgi”.
Visām trim māksliniecēm gleznošana ir brīvā laika aizraušanās, darbojoties Tautas tēlotājmākslas studijā “Kolorīts”. Šajā izstādē katra savā krāsu valodā un sižetu izvēlē meklē tiltus starp šodienas izjūtām un dzejnieka laiku.
“Ideja izstādei tapa, gleznojot plenēros Pārdaugavā, pie Māras dīķa, Ojāra Vācieša muzeja mājvietas tuvumā. Iedvesmojoties no dzejnieka Pārdaugavas motīviem, mēs meklējām savus atspulgus tai pasaulei, kur dzīvo Ojāra Vācieša vārsmas. Vai tā būtu pieneņu vai kastaņu valoda, Pārdaugavas ceriņu smarža, Mārupītes rēnais plūdums, Daugava ar savām salām un vietām, kur Rīga gandrīz beidzas vai arī sākas – tas viss iedvesmo tāpat kā dzejnieka dzeja,” stāsta mākslinieces.
Ilze uzsver: “Lasot dzejoļus, arvien vairāk radās vēlēšanās satvert kaut nedaudz no Ojāra Vācieša gara un to ienest savos darbos, apgūstot arī jaunas prasmes.”
Ligita saka, ka “tas bija izaicinošs, bet arī iedvesmojošs uzdevums – mēģināt pietuvoties dzejnieka vārdam ar krāsu valodu. Dzejniekam ir stipri vārdi, un manas gleznas ir tikai mazi atspulgi kādai izvēlētai rindai”.
“Saviem darbiem iedvesmu smēlos nevilšus, diendienā ejot gar Māras dīķi un Arkādija parku. Pārdaugavas kolorīts visvairāk izceļas agrajos rītos un vēlajos vakaros, tas nekad neapnīk un vienmēr liek palēnināt soli, dziļāk ieelpot,” stāsta Ieva.
Studijas vadītāja Vita Jurjāne mākslinieces raksturo šādi: “Ligita ir dzīves garšas eksperte. Viņa uzšvirkst kā virpuļviesulis, kas mutuļo spridzīgā enerģijā, bezbailīgi un mērķtiecīgi realizējot iecerēto, arī neveiksmes pārvēršot kvalitātē. Telpa ar Ligitu iegūst nebeidzamu enerģiju, jo tās viņai ir pārpārēm, un pietiek arī tiem, kam dienas kā pelēku kreļļu virtenes.
Ilze, mūsu arhitekte, būvē gleznas tikpat prātīgi kā jebkuru celtni, izsverot un pamatojot paveikto jau iecerē. Viņai patīk darba process, kad rodas tēls, kas nav tieša dabas kopija, bet arhitektoniski uzbūvēta emociju glezna. Ilze ir stipra un maiga reizē; neatlaidīga, savu īsto, skanīgo balsi meklējot.
Ieva ir tik niansēti smalka, pamatīga un gudra. Pasteļglezniecības tehnika ir pacietīgajiem, jo jāparedz vairāki soļi uz priekšu un atslābt nevar, jo tehnika nepieļauj lielu kļūdu daudzumu, diktējot savus noteikumus. Ieva izvēlas smalku nianšu samtainas harmonijas un tuvu krāsu attiecību dzeju.”
Izstāde apskatāma līdz 2026. gada 28. februārim.
