Jāņa Akuratera muzejā no 4. jūlija līdz 31. augustam ir apskatāma Izstāde “Dziesmu svētki kabatas kalendārā”.
Izstāde vēsta par Akuratera mājas mājinieku – dzejnieka Jāņa Akuratera un diriģenta Edgara Račevska saikni ar Dziesmu svētku tradīciju.
Izstādes ieceri iedvesmoja atradums Jāņa Akuratera 1926. gada piezīmju kalendārā. Tur starp lapām ar dzejnieka piezīmēm atradās divas VI Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku biļetes. Akuratera kolekcija muzejā glabā liecības par Akurateru ne tikai kā Dziesmu svētku apmeklētāju un klausītāju. Viņš Dziesmu svētku procesā ir iesaistījies dažādi. Būdams 19 gadus vecs, viņš kopā ar brāli Pēteri un vēl diviem kaimiņu puišiem izveido kvartetu un aizbrauc piedalīties 1895. gadā IV Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkos Jelgavā. 1931. gadā Jānis Akuraters ir priekšsēdētāja biedrs Dziesmu svētku biedrības izveidotajā Preses un propagandas komisijā un kā Radiofona direktors rūpējas par VII Latvju vispārējo Dziesmu svētku koncertu translāciju radio. Viņš piedalās arī Dziesmu svētku laikā notiekošajās Rakstnieku dienās. Par Dziesmu svētku nozīmību publicē rakstus “Jaunākās Ziņās”. 1933. gadā VIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos pirmoreiz no lielās svētku skatuves kopkora izpildījumā izskan dziesma ar Jāņa Akuratera vārdiem – Pētera Barisona komponētā “Dziesmas, lielas lidotājas”.
Diriģenta Edgara Račevska ģimene no 60. gadu sākumā līdz pat 1987. gadam bija īrnieki Akuratera mājā. Kopš 1970. gada Edgars Račevskis bija Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, 2013. gada un 2018. gada Dziesmu un Deju svētkos arī goda virsdiriģents. Ir bijis arī 9. un 10. Kanādas latviešu dziesmu svētku un 10. Amerikas latviešu dziesmu svētku virsdiriģents. Izstādē eksponētie fotoattēli sniedz nelielu ieskatu Račevsku ģimenes dzīvē Akuratera mājā. Apskatāmas arī dažas simboliskas liecības no diriģenta radošās darbības, kas glabājas gan Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, gan viņa ģimenes īpašumā.
Arī pēc 90 gadiem ir aktuālas Jāņa Akuratera rakstītās rindas:
“Dziesmusvētki ir vārds, kas dziļi aizkustina katru latvieti, kas nāk kā liela svētdiena pāri darbdienu un rūpju garai rindai. Un pilnīgi saprotams, jo dziesmusvētki nav tikai dziesmai vien. Šī lielā tautas sanāksme atmodina mūsu vēsturi un cīņas par tautības un kultūras atmodu.”
