2022. gadā Ojāra Vācieša muzejs svin 30 gadu jubileju, tāpēc no 12. novembra līdz gada beigām muzejā aplūkojama izstāde – laika līnija “Ojāra Vācieša muzeja trīs desmitgades”.
1992. gada 12. novembrī notika pirmais sarīkojums Ojāra Vācieša (toreiz – memoriālajā) muzejā. Tajā aktieri Jānis Reinis un Lāsma Kugrēna runāja Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas dzeju, savukārt dienu vēlāk, 13. novembrī, dzejniece un tulkotāja, Ojāra Vācieša dzīvesbiedre Ludmila Azarova nodeva Ojāra Vācieša memoriālā dzīvokļa atslēgas muzeja vadītājai Ievai Ķīsei.
Par to, kādi bijuši šie 30 muzeja pastāvēšanas gadi, vēsta kolāžveidīgā mākslinieka Inta Sedlenieka un Ojāra Vācieša muzeja speciālistes Daces Micānes-Zālītes veidotā izstāde – laika līnija “Ojāra Vācieša muzeja trīs desmitgades”. “Tur var redzēt notikumus, pasākumus un citus muzeja darba stūrakmeņus, kurus nu jau var dēvēt par muzeja vēstures cienīgiem faktiem. Skaidri redzams, ka pirmā un galvenā loma ir atvēlēta literatūrai, dzejas sarīkojumiem. Māra Zālīte, Knuts Skujenieks, Jānis Peters, Māris Čaklais un vēl citi literatūras grandi, kuri viesojoties muzejā garīgi ir satikuši un sarunājušies ar Oiku. To redzam kā fotogrāfijās, tā arī viesu grāmatas ierakstos, sirsnīgos un personīgos,” stāsta Dace Micāne-Zālīte.
Muzejā tapušas grāmatas, zinātniskās konferences, dzimuši “Astoņu kustoņi svētki” un kāpostu skābēšanas balles, izdota Ojāra Vācieša balss ierakstu albumu kolekcija “Runā Ojārs Vācietis” (2018), pirms diviem gadiem atklāta pastāvīgā izstāde “Starp dzejoļiem”, kur levitē Ojāra Vācieša dzeja, sniegpārslas un granīta akmeņi, kas atvesti uz muzeju no Vācieša dzīvesvietām. Muzejs kļuvis par vietu, kur tikties uz sarunām un koncertiem, kur sajust Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas laiktelpu.
Jānis Peters, apsveicot muzeju 30 gadu jubilejā, to nodēvējis par “Kājāmgājēja karaļnamu”. “Lielās Altonavas ielas 19 nama adrese tagad ir Ojāra Vācieša ielā, un pēc nepilnas stundas brauciena pa Vidzemes šoseju cauri Rīgai mēs jau esam dzejnieka mājas siltajās istabās, kuras nu jau gadu desmitiem kopj un dara saturā bagātākas muzeja saime ar Ievu Ķīsi vadībā. Arī te ir Mūsmājas.”
