Latvijas panākumi un zaudējumi 1930. gadu otrajā pusē. Trīs fotoreportāžas

Ojāra Vācieša muzejs
Afiša Ojāra Vācieša muzeja izstādei. Plakāta augšdaļā redzams muzeja nosaukums un adrese: “Ojāra Vācieša muzejā, Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19”, kā arī Memoriālo muzeju apvienības logotipi. Zemāk izvietotas piecas melnbaltas 1939. gada fotogrāfijas: diplomātiska sagaidīšana Spilves lidlaukā, delegācijas vizīte Ķeguma HES būvlaukumā, cilvēku pūlis vācbaltiešu izceļošanas laikā, maza meitene ar siltu apģērbu un sainīšiem rokās, kā arī kravas automašīnu kolonna ar kastēm ostas teritorijā. Afišas apakšdaļā lieliem burtiem rakstīts izstādes nosaukums: “Latvijas panākumi un zaudējumi 1930. gadu otrajā pusē”, kā arī norāde “Trīs foto reportāžas no Valda Gavara kolekcijas” un izstādes norises datumi: 03.12.2025.–24.01.2026. Redzams arī tālruņa numurs uzziņām: 67619905.

Ojāra Vācieša muzejs (Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 19) 3. decembrī plkst. 18.00 aicina uz izstādes “Latvijas panākumi un zaudējumi 1930. gadu otrajā pusē. Trīs fotoreportāžas” atklāšanu. Izstādē aplūkojamas fotogrāfijas no Valda Gavara kolekcijas, un tās vairāk nekā 80 gadus glabājušās kā foto negatīvi kādās dzīvoklī Rīgā. Fotogrāfijās redzamas 1939. gada Latvijas ainas – Spilves lidosta, topošais Ķeguma HES un vācbaltiešu izceļošana 1939. gada novembrī.

Foto negatīvu kolekcija, kas vairāk nekā astoņas desmitgades glabājusies kādā Brīvības ielas dzīvoklī, atklāj unikālus 1939. gada mirkļus no Latvijas vēstures. Kolekcijā ir 13 fotofilmas: divās iemūžināta Spilves lidosta, vēl divās – topošais Ķeguma HES 1939. gada vasarā, kad Rīgā viesojās starptautiskās pilsētu savienības prezidents Džordžs Montago Hariss (George Montagu Harris). Topošā Ķeguma hidroelektrostacija tobrīd ir lielākā Eiropā. Savukārt deviņās filmiņās iemūžināta vācbaltiešu izceļošana 1939. gada 5.–7. novembrī, kad pēc fīrera aicinājuma ar visu iedzīvi 1939.–1941. gadā Latviju pameta aptuveni 50 000 vācbaltiešu izcelsmes Latvijas iedzīvotāju.

Fotogrāfiju autors nav droši zināms, bet iespējams, ka tas ir Vilhelms Holtfreters (Wilhelm Holtfreter), kura fotogrāfiju kolekcijas glabājas Bundesarhivā. Viņa fotogrāfiju stilistika un vizuālā maniere cieši līdzinās šajā kolekcijā atrodamajiem attēliem. Turklāt divas fotogrāfijas, kuru negatīvu Bundesarhivā trūkst, kompozīcijā un izpildījumā ir ļoti līdzīgas kadriem no šīm 13 filmām.
Nezināmu iemeslu dēļ filmas palikušas kādā dzīvoklī Rīgā. To bojājumi liecina par steigu un nerūpīgu apiešanos ar vēl slapjām filmām un fotoķīmiju.

Fotogrāfijas iepriekš nav tikušas eksponētas un šobrīd ir Valda Gavara kolekcijā.

Izstāde muzejā aplūkojama līdz 24. janvārim.