Raiņa bērnības mājās “Tadenavā” caur spēlēm un rotaļām saredzi, saklausi un ar rokām sajūti to, kas veidojis Raiņa dzīves pirmos bērnības gadus. Gūsti neviltotu spēles prieku, izaijājot saulīti šūpulī, palīdzot lidot Stikla kalna kraukļiem un rēķinot saimniecības izdevumus Raiņa tēva istabā.
Tadenavā 1865. gada 11. septembrī “Varslavānu” māju pirtiņā aizsācies dzejnieka Raiņa jeb Jāņa Pliekšāna dzīves ceļš. Sava tēva Krišjāņa Pliekšāna celtajā Tadenavas pusmuižā Jānis pavadījis pirmos trīsarpus gadus.
Muzeja kompleksu veido Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna saimniekošanas laikā – 19. gadsimta 60. gados – celtā pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gadsimta 20. gados izveidotās jaunsaimniecības “Dāboliņi” dzīvojamā māja, kā arī pirts un pagrabs.
Pliekšānu ģimenes dzīvojamajā mājā apskatāma ekspozīcija – spēle, kurā ikvienam apmeklētājam ir iespēja ar interaktīvu rotaļu palīdzību izzināt Raiņa literāro mantojumu, kā arī attīstīt tēlainību un vēlmi pašam interpretēt. Ekspozīcijā atklājas arī Raiņa bērnības ainas, tēva Krišjāņa, mātes Dārtas un māsas Līzes nozīme mazā Žaniņa, kā tolaik mīļi dēvēja Raini, bērnības telpā – Tadenavā. Saules motīvam, kas gan Žaniņam, gan Rainim dzīvē un radošajā darbībā bija svarīga un klātesoša, muzejā ir piešķirta īpaša loma. Saule, kas rit visu cauru dienu pa debess jumu, būs muzeja apmeklētāja ceļvedis Tadenavā. Saule iespīdēs tēva istabā, kur aug Pliekšānu dzimtas koks. Tur, rēķinot, rakstot un lasot, gādāts par saimniecību un prātots par bērnu nākotni. Saule ielūkosies mātes istabā, kur auklēti bērni un pūralādē krāti rokdarbi. Saule vadīs mazo Jāni Pliekšānu caur bērnības mājām un skolām līdz pašai Rīgai.
Tadenavas apmeklējums – Raiņa personības un literārā devuma iepazīšana – būs emocionāls un izzinošs piedzīvojums visām paaudzēm.
Bez spēlēm un rotaļām muzejā īpaši iemīļotas ir putnu dienas, kas noris rudeņos un pavasaros, pulcējot ģimenes uz radošām darbnīcām. Muzejā pulcējas rakstnieki un radoši cilvēki, lai Raiņa bērnības mājās sniegtu koncertus, sarunātos un dalītos ar savu veikumu.
“Tadenava” iekļauta Zemgales tūrisma piedāvājuma “Atklāj! Izpēti! Iepazīsti!” maršrutā “Izcilas personības, vietas un notikumi”. Maršruta brošūra: Izcilas personības, vietas un notikumi.
Piekļūstamība
Apmeklētāju uzņemšanas centrā “Dāboliņi” ir apmeklētājiem ar kustību traucējumiem pieejama kases zona, pielāgotas labierīcības. Apmeklētāju uzņemšanas centrā, šķūnī un ekspozīcijas ēkā apmeklētājiem pieejamām telpām nav sliekšņu, durvis ir platas un ērti atveramas, dažām ārdurvīm ir dubultās vērtnes, kuras nepieciešamības gadījumā atver muzeja darbinieki. Ekspozīcijas ēkā var iekļūt, izmantojot trīs pakāpienu kāpnes vai pandusu. Apmeklētāju uzņemšanas centrā nav pakāpienu. Šķūnī pakāpieni ved uz otro stāvu, pārējās šķūņa telpas pieejamas bez šķēršļiem.
Pirtī ir augsts slieksnis, līdz ar to cilvēkiem ar kustību traucējumiem iekļūšana pirtī ir sarežģīta. No ārpuses iekštelpas ir pārredzamas.
Teritorijā ir zāles segums, bet tas tiek regulāri pļauts un virsma ir līdzena.
Automašīnu vai autobusu novietošanai ir pieejami divi stāvlaukumi. Lai nokļūtu no stāvlaukumiem apmeklētāju uzņemšanas centrā, virzienu norāda informācijas zīmes.
Muzejā pieejams audiogids. Ekspozīcijas ēkā un šķūnī var iekļūt arī ar bērnu ratiņiem. Muzejs ir draudzīgs labi audzinātiem mājdzīvniekiem.
Ja nepieciešama palīdzība, lūgums zvanīt uz muzeja tālruni +371 65229391 vai +371 29250484
Ieeja Pliekšānu mājā, kur skatāma pastāvīgā ekspozīcija.
Apmeklētāju uzņemšanas centra “Dāboliņi” ieeja.
Raiņa muzeja “Tadenava” atjaunošanu un piemērošanu muzeja funkciju veikšanai realizēja valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Memoriālo muzeju apvienību Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas LV04 “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” iepriekšnoteiktā projekta “Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana” ietvaros.
