Afiša JĀŅA VĀDONA KRĀJUMA “KLUSUMA FORMA” ATVĒRŠANA OJĀRA VĀCIEŠA MUZEJĀ

Jānis Vādons, KLUSUMA FORMA. Pētergailis, 2019.

Red. Artis Ostups

28. maijā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša ielā 19) notiks krājuma “Klusuma forma” atvēršana.
Piedalās redaktors Artis Ostups un dzejniece Daina Sirmā.

Dzejas krājums „Klusuma forma” ir dzejnieka Jāņa Vādona trešā grāmata pēc 2011. gadā iznākušā krājuma „Virve” un 2014. gada krājuma “Pagaidām iesāpas elpa”. Jaunajā krājumā iekļauti 2014.–2018. gadā sarakstītie dzejoļi, kas no vienas puses ļauj atpazīt J. Vādonam svarīgo tēmu turpinājumu, bet no otras – arī vairākas izmaiņas autora poētikā. Pēc rūpīgas dzejoļu atlases kompaktā grāmatas struktūra veidota trīs daļās. Ievērojamu grāmatas daļu veido cikli, kuros ir 4 līdz pat 14 dzejoļi, kļūstot par būtisku grāmatas saistvielu ne tikai krājuma organizācijas ziņā, bet mērķtiecīgi veidojot un izvēršot saturu un nozīmes, ar kurām autors strādā. Viena no nozīmīgākajām jaunajām tēmām ir attiecības ar bērnu. J. Vādons turpina t.s. stāstošās dzejas stilu. J. Vādona dzeja kļuvusi atvērtāka, tiešāka, taču joprojām viņu interesē noslēpums. Būtiska tēlainības daļu veidota saistībā ar glezniecību. Un nozīmīgs, daudzveidīgs krājumā ir klusums. Tāpat joprojām būtisks J. Vādona dzejā ir sievietes tēls. Dzejā ieskanas arī privātāki motīvi; tiešu un netiešu sasauksmju ar laikmeta un mūsdienu cilvēka aprisēm nav daudz; drīzāk meklējumi ir vispārīgās telplaika teritorijās.

Artis Ostups par krājumu “Klusuma forma”:

Jāņa Vādona jaunajā dzejoļu krājumā domāšanai ir īpašs raksturs. Tā ir tik nosvērta,

precīza un ietilpīga, ka jārunā par metodisku nodošanos kontemplāciai. Vienlaikus

Jāņa dzeja, kā man šķiet, ietver arī apziņu par poētiskās valodas robežām, kas

mūsdienu literatūrā kļūst par arvien retāku parādību. Un šī apziņa viņa darbu vērš

godīgu attiecībā pret cildeno ainavā, sāpīgo atmiņā un neizsakāmo tēlā.

Jānis Vādons (1979) ir dzejnieks un atdzejotājs, dzimis Kuldīgā, piedalījies Amandas Aizpurietes vadītajā Literārās akadēmijas dzejas meistardarbnīcā. Viens no dzejniekiem, kura dzeja savulaik visvairāk iespaidojusi Jāņa Vādona poētisko pasauli, ir Ojārs Vācietis. Literatūru viņš uztver kā sarunu par būtisko un atzīst, ka lasītājs ir tikpat svarīgs, cik rakstītājs.

Līdz šim Jānis Vādons, līdztekus jau minēto krājumu „Virve” un “Pagaidām iesāpas elpa” izdošanai, ir aktīvi publicējies literatūras periodikā („Latvju Teksti”, „Kultūrzīmes”, „Jaunā gaita”, satori.lv, “Domuzīme”, punctummagazine.lv.) Jānis Vādons ir arī atdzejojis krievu dzejnieku Josifu Brodski, Izraēlas dzejnieku Amiru Oru, amerikāņu dzejnieku Edvardu Hiršu. Pirmais dzejas krājums „Virve” nominēts Literatūras gada balvai debijā.

Jaunais Jāņa Vādona krājums ir nākamais pieturpunkts viņa dzīves un dzejas ceļā. Krājums apliecina nopietnu darbu un dziļumvirzienu. (Artis Ostups)

Foto un videomateriāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Papildus informācija:

Speciālists Mārtiņš Bērziņš

+ 371 67619905, + 371 67614015; martins.berzins@memorialiemuzeji.lv


Burtu_darbnica-3-druka DARBNĪCA BĒRNIEM UN VECĀKIEM “ASPAZIJA UN KAĶI”

25. maijā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz mākslas darbnīcu “Aspazija un kaķi” Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Kaķi allaž ir bijuši Aspazijas draugi. Baznīcas ielā kopā ar Aspaziju un Raini dzīvoja runči Inga, Didzis un Sētmalītis. Vesela kaķu kompānija mitusi arī dzejnieces mājā Dubultos. Rakstot vēstules Rainim uz tālo Slobodsku, Aspazija ne reizi vien aprakstījusi arī kaķu ikdienas gaitas un piedzīvojumus. Un kur nu vēl runcis, kas bijis mazās Elzas bērnības dienu lielākais draugs un pat dzīvības glābējs!

Aspazijas “kaķus stāstus” klausīties un dažu kaķu fotoportretus izpētīt varēsim mākslas / dzejas darbnīcā Raiņa un Aspazijas mājā. Kopā ar tekstilmākslinieci Līvu Kaprāli būs iespēja izgatavot arī savu pūkaino draugu – rotaļu kaķi.

Liva Kaprale ir tekstilmāksliniece, kas visvairāk savā darbībā iemīļojusi vilnas velšanu, bet labprāt eksperimentē ar daudziem citiem materiāliem, klasiskām un netradicionālām tehnikām. Darbā ar bērniem iepazīstina viņus gan ar tekstilmākslu, gan keramiku, gan dažādām jauktām tehnikām.
Ar Aspaziju Līvai nereti burtiska līdzība frizūrā vai tērpos, un pēc 2015. gada muzeju nakts Ogrē Latvijas muzeju darbinieku balsojumā gūta uzvara nominācijā “Labākais un daiļākais vizuālais pierādījums Aspazijas un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī”.

Darbnīca “Aspazija un kaķi” ir trešā no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Liva Kaprale, Ella Mezule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa dzīvi un tekstus –, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.
Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Bilde MUZEJU NAKTS MEMORIĀLO MUZEJU APVIENĪBĀ: VIENOTI DAŽĀDĪBĀ

Koncerti, izstādes, spēles, dzejas un teātra performances – tas viss bija baudāms visos desmit Memoriālo muzeju apvienības muzejos muzeju naktī (18. maijā).

Katram muzejam bija kas unikāls, ko piedāvāt dažādām interešu grupām:

  • Ojāra Vācieša muzejā (Ojāra Vācieša iela 19) ar koncertuzvedumu “Dūdieviņš” tika atzīmētas dzejnieka Klāva Elsberga 60 gadu un viņa brāļa un dzejnieka Jāņa Elsberga 50 gadu jubilejas. Piedalījās soliste Ieva Parša, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs, muzikologs un komponists Orests Silabriedis, pianists Aldis Liepiņš, sitaminstrumentists Edgars Saksons.  Viesos dzejnieks Jānis Elsbergs.
  • Kr. Barona muzejā (Krišjāņa Barona iela 3, dz. 5) ģimenes un bērni tika iepazīstināti ar latviešu tautas instrumentiem, dziedājām strēlnieku dziesmas un atvērām Barona virtuālo dzimtas koku.
  • Jāņa Akuratera muzejā (O. Vācieša ielā 6a) tika baudīts gan akordeonu koncerts, gan arī izspēlēta Akuratera luga “Taisnības meklētāji”, bet vakaru noslēdza Latvijas PEN kluba lasījums.
  • Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) ar tēmu “Trauksme” jaunie dzejnieki Kaspars Zalāns, Elvīra Bloma un Raimonds Ķirķis iepazīstināja apmeklētājus ar aktuālo un atraktīvo video dzejā.
  • Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jāņa Pliekšāna iela 5/7) uzstājās jauktais koris “Mediāna” un darbojās Nakts bibliotēka bērniem.
  • Raiņa muzejā “Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) bija iespējams apmeklēt muzeju bez maksas, kā arī izbaudīt atjautības spēli “Misija “Daugava. 1919””.
  • Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads) teātra noskaņas radīja Gaigalavas KN amatierteātris „Bykovīši”. Apskatei bija arī ekspozīcijas „Latgales keramika” un „Rainis un Jasmuiža”, kā arī vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu izstāde „Mans Raiņa dzejolis”, foto izstāde „Latgales zelts”, Larisas Sparānes filca gleznu un rotaļlietu izstāde „Es dāvinu jums savu pasauli”.
  • Andreja Upīša memoriālajā muzejā (Brīvības ielā 38-4) uzstājās Emīla Dārziņa mūzikas skola pūšaminstrumentu nodaļas mežradznieki Matīss Lektauers un Emīls Jauja, kā arī bija skatāma LMA Grafikas Katedras studentu komiksu izstāde “Pie bagātās kundzes” pēc filmas scenārija motīviem.
  • Andreja Upīša memoriālmājā un dārzā Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri) tika pieminēts Brīvības cīņu dalībnieks pulkvedis Jorģis Zemitāns. Bija arī baudāma muzikāla programma “Varoņstāsts”, piedaloties senioru korim “Baltābele”.
  • J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā (Alberta iela 12–9, Rīga) noritēja ekspresizstāde, kas veltīta Rūdolfa Blaumaņa balādei “Tālavas taurētājs”, kā arī jaunākie apmeklētāji tika aicināti iesaistīties spēlē “Nakts silueti”.

Plašo un izmeklēto piedāvājumu novērtēja arī apmeklētāji, kas šogad kopumā sasniedza vairāk nekā 6000.

Pateicamies visiem mūsu sadarbības partneriem, atbalstītājiem un, protams, apmeklētājiem!


Jānis Zegners Afisa mini IZSTĀDE “TRĪS STĀSTI UN MIRKĻU MIRDZUMS” JĀŅA AKURATERA MUZEJĀ

Līdz 26. jūnijam Jāņa Akuratera muzeja Gaišajā salonā ir apskatāma Janim Zegneram (1884–1933) veltīta izstāde. Muzeja tradīcija ir veidot izstādes un pasākumus par māksliniekiem, kuru darbi ir pārstāvēti Akuratera ģimenes kolekcijās.

Šogad 5. jūlijā Janim Zegneram būs 135. jubileja. Viņš bija gleznotājs, grafiķis un tēlnieks un arī viens no dzejnieka Jāņa Akuratera draugiem 20. gs. sākumā.

Janis Zegners ir mācījies Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā Pēterburgā (1902–1905), kā arī Vilhelma Purvīša un Jaņa Rozentāla studijās. No 1920. gada līdz aiziešanai mūžībā viņš bija zīmēšanas skolotājs Smiltenes vidusskolā. Mākslinieks nekad nav gleznojis lielformātus. Viņa figurālās kompozīcijas, ģīmetnes, ainavas parasti ir nelielas. Labprāt viņš pagatavojis arī tik mazus darbus, kurus var uzskatīt par miniatūrām. Laikmeta noskaņa, kurā savienojas gan smeldze un trauksme, gan ilgas pēc miera un harmonijas, ir ietverta viņa nelielajās zīmētajās ainavās, kas kā ilustrācijas publicētas žurnālos “Dzelme”, “Stari”, “Zalktis”. Jūgendstila motīvi un paņēmieni spilgti izpaužas viņa pasaku ilustrācijās. Daudzi mākslinieka darbi ir gājuši bojā (it īpaši tēlniecībā) un viņa atstātais mantojums nav liels – ap 30 mazformāta gleznojumi eļļā, vairāk par 10 gleznojumiem guašā un akvarelī, daži desmiti zīmējumu un ilustrācijas.

Izstāde “Trīs stāsti un mirkļu mirdzums” iepazīstina ar Jaņa Zegnera daiļradi, viņa darbību grafikā, glezniecībā un tēlniecībā un ar viņa sadarbību ar dzejniekiem, tai skaitā Jāni Akurateru, veidojot žurnālu literatūrai un mākslai “Pret Sauli” 1906. gadā, ilustrējot stāsta “Kalpa zēna vasara” pirmizdevumu 1911. gadā un kopā ar Kārli Krūzu radot izdevniecību “Strēlnieks”. Akuratera ģimenes kolekcijā glabājas Jāņa Zegnera Akuratera tēva māju “Beitānu” zīmējums un dzejnieka sievas Marijas Annas māsas Elfrīdas portrets.

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Ieejas maksa: 2.00 Eiro

Pensionāriem, skolēnien un studentiem: 1.00 Eiro

Papildus informācija: akuraters@memorialiemuzeji.lv, 26703293


PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-INDIJA mini PASAULES LITERATŪRAS VAKARI – INDIJA

Saruna un prozas lasījums Raiņa un Aspazijas mājā

28. maijā Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija “Pasaules literatūras vakari”. Šī gada sēriju ievadīs indiešu literatūrai veltīts vakars. Sarunu vadīs dzejniece Inga Gaile un tajā piedalīsies indiešu rakstniece, dejotāja Tulsi Badrinata (Tulsi Badrinath) un aktrise, rakstniece Ilona Balode. Pasākums notiks angļu un latviešu valodā.

Pasākuma laikā notiks saruna par aktualitātēm Indijas literatūrā, sieviešu vietu indiešu literatūrā, Ilonas Balodes un Tulsi Badrinatas prozas lasījumi, kā arī Tulsi Badrinatas sagatavota indiešu tradicionālo deju performance.

Tulsi Badrinata (Tulsi Badrinath, 1967) ir indiešu rakstniece un dejotāja, dzimusi Indijā, Tamilnādas galvaspilsētā Čenajā (agrāk – Madrasa). Jau sākot no astoņu gadu vecuma, viņa pievērsās indiešu klasiskajai dejai un literatūrai. Studējusi angļu literatūru Stella Maris augstskolā Čenajā, kā arī ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbībā ASV Ohaio universitātē. Pēc atgriešanās Indijā viņa uzsāka darbu banku sektorā, ko pēc četriem gadiem pameta, lai pilnībā pievērstos dejai un literatūrai. Viņas pirmās publikācijas Indijas presē parādījās 1980. gados, bet pirmais romāns – “Satiekot dzīves” (Meeting Lives) – iekļuva 2007. gada Āzijas literatūras balvas pirmajā kārtā, 2008. gada pirmajā kārtā tika iekļauts arī otrs romāns “Tūkstoš iespēju vīrs” (Man of A Thousand Chances). Savukārt dokumentālo romānu “Meistarība mākslās: dzīve dejā” (Master of Arts: A Life in Dance) Hindustan Times nodēvēja par vienu no desmit labākajām 2013. gada grāmatām Indijā. 2015. gadā iznāca viņas pilsētai veltītais romāns “Madrasa, Čenaja un patība” (Madras, Chennai and the Self). Tulsi Badrinātas dzeja, recenzijas, raksti un īsie stāsti it regulāri lasāmi indiešu presē, viņa ir pazīstama Bharatanatyam dejotāja un viena no valdes loceklēm N.C. Mehtas Miniatūro gleznu galerijā Ahmedabadā.

Inga Gaile (1976) ir dzejniece, prozaiķe un dramaturģe, 2016. gadā debitējusi prozā ar romānu “Stikli”. Absolvējusi Latvijas kultūras akadēmijas Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursu (1994–1998), kā arī režijas maģistra programmu (2012–2014). Ingas Gailes dzejas publikācijas periodikā lasāmas kopš 1996. gada, atdzejojusi krievu dzejnieku darbus, viņas dzeja atdzejota angļu, lietuviešu, zviedru un bengāļu valodā. Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju, Annas Dagdas fonda balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, žurnāla “Latvju teksti” balvu, Literatūras gada balvu, šogad nominēta Literatūras gada balvai par dzejas krājumu “Lieldienas”, saņēmusi arī citus prestižus apbalvojumus. Inga Gaile uzņemsies pasākuma vadītājas lomu.

Ilona Balode (1982) ir aktrise, mūziķe un rakstniece, beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju, strādājusi Dailes teātrī kopā ar režisoru Dž. Dž. Džilindžeru, bijusi soliste grupā “Abstinence”, kopā ar mūziķi Rolandu Ūdri apceļojusi Eiropu un Āziju, kā iespaidā tapis autobiogrāfiskais romāns “Rīga – Pekina”. Ilona Balode pasākumā dalīsies ar saviem Indijas iespaidiem un lasīs fragmentus no romāna.

Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.

Finansiālais atbalsts: VKKF.

Ieejas maksa: 2.00 Eiro
1.50 Eiro studentiem, senioriem un skolēniem

Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Nakts muzejā vasarnīca MUZEJU NAKTS RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

Aicinām uz Muzeju nakti Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala)!

Pasākumu programma:

• 19.30 CSP Jauktais koris “Mediāna” koncerts “Pavasara (j)ausma”.

• 21.00–23.00 darbosies Nakts bibliotēka bērniem Raiņa un Aspazijas vasarnīcas dārzā.

Visa vakara garumā no plkst. 19.00 līdz 1.00 būs iespējams apskatīt
• ekspozīciju “Es un Tu”
• memoriālās istabas
• izstādi “Rainis 1918.”, kurā izstādes autores Astrīdas Cīrules vadībā varēsit atklāt Raiņa ceļu uz Latvijas valsts ideju
• izstādi “Raiņa “Indulis un Ārija”: no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām”
• 21.00–1.00 filmu “Laikarits”

Vairāk informācijas:

Speciāliste Linda Grīnberga

+371 67764295; +371 29239472; linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


Nakts silueti MUZEJU NAKTS PROGRAMMA ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ UN JAŅA ROZENTĀLA MUZEJĀ

Būsit laipni gaidīti Andreja Upīša memoriālajā muzejā 18. maijā no plkst. 19.00–01.00!
19:00–19:20 un 21:00–21:20 PIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola pūšaminstrumentu nodaļas mežradznieku Matīsa Lektauera un Emīla Jaujas uzstāšanās.

Glezna mini

Būs arī skatāma LMA Grafikas Katedra studentu komiksu izstāde “Pie bagātās kundzes” pēc filmas scenārija motīviem.
Līdztekus izstādei tiks piedāvāta prezentācija, kurā sniegts ieskats par Andreja Upīša darbību 1919. gada sākumā, kad rakstnieks
palīdzēja saglabāt Rīgas Pilsētas mākslas muzeja krājumu.

Muzeja apmeklētājiem būs arī iespēja salikt puzli – “Izglāb gleznu!”, kā arī būs pieejama interaktīvi-literāra atrakcija “Atpazīsti Andreja Upīša darbus!”.

Pasākumu atbalsta Skrīveru Saldumi.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 18. maijs 19.00–01.00.
Bezmaksas ieeja

Vairāk informācijas:

+371 67289767; +371 29254346; upits@memorialiemuzeji.lv

Bet J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aicina apmeklēt akcijas pasākumu “Nakts silueti”, piedāvājot iespēju apskatīt Jaņa Rozentāla ģimenes dzīvokli, rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa istabu, kā arī ekspresizstādi, kas veltīta Rūdolfa Blaumaņa balādei “Tālavas taurētājs”.
Nakts siluetiMuzeja jaunākos apmeklētājus aicinām iesaistīties spēlē “Nakts silueti”, lai atklātu muzejā paslēpušos naksnīgos tēlus. Pēc Muzeju nakts tiks izlozēta viena no pareizajām atbildēm, kas saņems pārsteiguma balvu!

Pasākuma norises vieta: Alberta iela 12–9, Rīga.
Pasākuma norises laiks: 18. maijs 19.00–01.00.
Bezmaksas ieeja

Vairāk informācijas:

+371 67331641; +371 29286751; e-pasts: jrrbm@memorialiemuzeji.lv

 

 


Tadenava SEZONAS ATKLĀŠANA RAIŅA MUZEJOS “JASMUIŽA” UN “TADENAVA”, KĀ ARĪ ANDREJA UPĪŠA MEMORIĀLMĀJĀ “SKRĪVEROS”

Raiņa muzeji “Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) un “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), kā arī Andreja Upīša Rakstnieka memoriālmāja un dārzs Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads) atsāk savu darbību un ir atkal atvērti apmeklētājiem, sākot ar 1. maiju. Visi trīs muzeji būs apmeklētājiem pieejami līdz 31. oktobrim.

Visi muzeji, pienācīgi atpūtušies, ir gatavi uzsākt jauno sezonu ar vēsturiski nozīmīgām iecerēm, jaunām, novatoriskām izstādēm, kā arī aizraujošām muzejpedagoģiskajām programmām, pētījumiem un pasākumiem.

Raiņa muzejs “Tadenava” gatavo izdevumu, kas būs veltīts muzeja pastāvēšanas 60 gadu jubilejai un kurā tiks apkopotas gan bijušo muzeja darbinieku atmiņas, gan arī informācija par paša muzeja vēsturi. 13. septembrī plkst. 13.00 noritēs Dzejas dienas, kas veltītas muzeja 60. gadadienai un Eiropas kultūras mantojuma dienām, kuru tēma šogad ir “Restaurācijas nozares sasniegumi”. Būs arī dzejas gadagrāmatas bērniem “Garā pupa 2019” atvēršana. Pasākumā piedalīsies dzejnieki Inese Zandere un Egīls Zirnis, Jaunā Rīgas teātra dziedošā aktrise Guna Zariņa, teātra mūziķis, komponists un klarnetists Jēkabs Nīmanis, mākslinieki Anita Paegle un Aleksejs Naumovs.

Muzeju naktī (18. maijā) plkst. 19.00—24.00 būs iespējams apmeklēt muzeju bez maksas, kā arī izbaudīt atjautības spēli “Misija “Daugava. 1919””.

20. jūlijā – vijoles un arfas koncerts, muzicēs Rasa Kumsāre, Liepājas Simfoniskā orķestra māksliniece (vijole), un Dārta Tisenkopfa (arfa).

Bet 3. augustā tiks atsākts velobrauciens “Raiņa pirmais ceļojums” (Tadenava–Kaldabruņa) pa vietām, kas bija nozīmīgas šim literatūras dižgaram.

4.–6. oktobrī tiks turpinātas “Putnu dienas Tadenavā” sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, kad tiks izzināti gan dabas vērojumi Raiņa dzejā, gan arī notiks ekskursija ar putnu vērošanu dabas liegumā “Eglone”.

Raiņa muzejs “Jasmuiža” sadarbībā ar Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeju šo sezonu veltīs Latgales mājas alus darīšanas tradīciju izzināšanai un popularizēšanai.

Sākot ar 2. maiju, muzejā būs apskatāma ilustrāciju izstāde “Mans Raiņa dzejolis”, kurā būs redzami labākie darbi, kuros skolēni mākslā atveidoja savu mīļāko Raiņa dzejoli, Latgales keramiķu un keramikas foto izstāde “Latgales zelts”, kā arī preilēnietes Larisas Sparānes filca rotaļlietu un gleznu izstāde “Es dāvinu Jums savu pasauli” (skatāma līdz 20. jūnijam). Jau 10. maijā muzejā notika pirmais pasākums – vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursa “Mans Raiņa dzejolis” laureātu apbalvošana. Jūlijā “Jasmuiža” būs arī brīnišķa vieta, kurā brīvā dabā skatīties Latvijas simtgades filmas.

Muzeju naktī plkst. 19.00 Aizkalnes Tautas namā izskanēs “Mūzikas noskaņas”. Piedalās jaunie talanti: Arta Anšmite (saksofons), Artis Sparāns (klavieres) un Ramona Zariņa (dzejas lasījumi). Plkst. 19.30 “Teātra noskaņas”: Gaigalavas KN amatierteātris „Bykovīši” piedāvās Aivara Bankas komēdiju „Žņaudzavas zelts”. Izrādes režisore Valentīna Deksne.

Pēc izrādes, sākot no plkst. 21.20, Raiņa muzejā Jasmuiža “Gaismas un krāsu noskaņas”, kur īpaši aicināti jaunākās paaudzes pārstāvji, lai radoši darbotos uz smilšu gaismas lampas „Reiz sensenos laikos…”.

No plkst. 21.20 līdz 24.00 “Muzeja noskaņas”. Apskatei pieejamas ekspozīcijas „Latgales keramika” un „Rainis un Jasmuiža”, kā arī vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu izstāde „Mans Raiņa dzejolis”, foto izstāde „Latgales zelts”, Larisas Sparānes filca gleznu un rotaļlietu izstāde „Es dāvinu jums savu pasauli”.

Andreja Upīša memoriālmājā un dārzā Skrīveros šī sezona būs izstādēm bagātīga: sākot ar 18. maiju, būs skatāma slavenajam latviešu aktierim Gustavam Žibaltam veltīta izstāde “Izcilais latviešu aktieris Gustavs Žibalts”, kā arī Skrīveru kultūras centra radošās apvienības “Bez rāmjiem” gleznu izstāde “Trīsrindes”. Muzeju naktī, sākot ar plkst. 19.00, tiks pieminēts Brīvības cīņu dalībnieks pulkvedis Jorģis Zemitāns. Būs arī baudāma muzikāla programma “Varoņstāsts”, piedaloties senioru korim “Baltābele”.

11. augustā rokdarbniece Tatjana Pilskalne izrādīs savus darbus izstādē “Saimnieču rokdarbi – priekšauti” (skatāma līdz 31. oktobrim), kad noritēs arī ierastā “Olgas diena”, veltīta Andreja Upīša dzīvesbiedres piemiņai.

30. novembrī “Andrejdienā pie Andreja” tiks izspēlēti Andrejdienas ticējumi, tautasdziesmas, dažādi ar šo dienu saistīti rituāli.

Bet 4. decembrī Andrejs Upīts Jūs ielūgs uz savu dzimšanas dienu, kas noritēs kopā ar A. Upīša Skrīveru bibliotēkas kolektīvu un aktīvākajiem lasītājiem. Šogad pasākums veltīs A. Upīša komēdijām.

Ieeja visos Muzeju nakts pasākumos bez maksas.

Muzeju kontakti:

Raiņa muzejs “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads)

Tālr. +371 65329313; +371 29427554; +371 29487589

e-pasts: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv

www.aspazijarainis.lv

Raiņa muzejs „Tadenava” (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads)

Tālr. +371 65 229 391; +371 29250484

e-pasts: tadenava@memorialiemuzeji.lv

www.aspazijarainis.lv

Rakstnieka memoriālmāja un dārzs Skrīveros (Daugavas iela 58, Skrīveri, Skrīveru novads)

Tālr.: +371 65197221; +371 29496725

e-pasts: skriveri@memorialiemuzeji.lv


Plakats PBK A3 mini KOMIKSU IZSTĀDE “PIE BAGĀTĀS KUNDZES” ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ

No 15. maija Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, Brīvības ielā 38–4, skatāma LMA Grafikas katedras studentu komiksu izstāde “Pie bagātās kundzes” pēc filmas scenārija motīviem.

2019. gada 8. septembrī apritēs 50 gadu kopš Latvijas melnbaltā kino gulbja dziesmas, kinorežisora Leonīda Leimaņa (1910–1974) izcilās mākslas filmas “Pie bagātās kundzes” pirmizrādes Rīgas Kino namā. Filma ir uzņemta Rīgas kinostudijā 1969. gadā pēc Andreja Upīša (1877–1970) romāna “Smaidoša lapa” (1937) motīviem. „Smaidoša lapa” tika veidots kā romāns novelēs, attiecīgi ekranizācijā izmantotas noveles “Pie bagātās kundzes”, “Numurs kaklā”, “Ziedi smiltīs” un “Frīdis”. Šī gada septembrī notiks virkne pasākumu, kas atzīmēs izcilās filmas jubileju, un Andreja Upīša memoriālajā muzejā tā aizsāksies ar komiksu izstādi pēc filmas scenārija motīviem.

Melnbaltās kinofilmas “Pie bagātas kundzes” Leonīda Leimaņa izveidoto scenāriju 20 jaunie mākslinieki ilustrējuši melnbaltā komiksā. Katrs no LMA Grafikas katedras studentiem ilustrējis četras oriģinālā scenārija lappuses, brīvi spēlējoties gan ar galveno tēlu vizuālo izskatu, gan notikumu norises vietu scenogrāfiju. Ar izteiksmīgu melnbaltu līniju zīmējumu filmas scenārijs tiek parādīts jaunā interpretācijā, atklājot gluži citu skatupunktu uz labi zināmo latviešu kino klasikas darbu. Neietekmējoties viens no otra, mākslinieki iztēlojušies filmas scenārija ainas un vizualizējuši tās katrs savā noskaņā.

Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras Ilustrācijas kursa pasniedzēja – docente Rūta Briede.

Izstādē piedalās: Jūlija Blaževiča, Dina Danosa, Mārtiņš Dziļums, Anna Dzērve, Katrīna Eihe, Ingrīda Ivane, Linda Jākobsone Viškere, Renāte Kloviņa, Kristine Martinova, Katrīna Namavīra, Svens Neilands, Valentin Orange, Līva Ozola, Aija Pastare, Evija Pintane, Guna Poga, Aleksandra Runde, Anita Rupeika, Santa Senkane, Vivianna Maria Stanislavska.

Izstāde skatāma līdz septembra sākumam.

Ieejas maksa: 1.50 Eiro
Vairāk informācijas: Muzeja vadītāja Ilze Puķe
+371 67289767; +371 29254346; ilze.puke@memorialiemuzeji.lv
Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv


Afisa_2_WEB ANDREJA UPĪŠA MUZEJĀ NOTIKS SARUNA AR ANDRU MANFELDI UN VENTU ZVAIGZNI

22. maijā plkst. 19.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā (Brīvības ielā 38–4) notiks tikšanās ar romānu sērijas „Mēs. Latvija, XX gadsimts” autori Andru Manfeldi un zinātnisko redaktoru Ventu Zvaigzni. Sarunā iecerēts atskats uz sēriju kopumā un uz konkrēto rakstnieces romānu, tā tapšanas apstākļiem un citām radošā darba niansēm. Sarunu vadīs Mg. phil. Arnis Koroševskis.

Vēstures romānu sērija „Mēs. Latvija, XX gadsimts” pēdējo gadu laikā kļuva par vienu no pamanāmākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem jaunākajā latviešu literatūrā. 2013. gada sākumā rakstnieces Gundegas Repšes izziņotā koncepcija paredzēja vienkopus pulcēt dažādu paaudžu un literārās pieredzes autorus, lai radītu iespējami daudzpusīgu skatījumu uz Latvijas vēsturi. Laikā starp 2014. un 2018. gadu tika publicēti 13 romāni – katrā no tiem aplūkota kāda pagājušā gadsimta desmitgade vai konkrētāks laika nogrieznis.

Sarunā tiksimies ar Andru Manfeldi, kuras romānā “Virsnieku sievas” (2017) rādīta padomju okupācijas divpasaulība – iebraucēju dzīve Karostā un tai pretstatā esošā vietējo Liepājnieku eksistence uz drūmā stagnācijas perioda fona. Darbs atzinīgi novērtēts gan profesionālajā kritikā, gan lasītāju lokā – romāns ieguva Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis” un 2018. gadā līdzās Kristīnes Ulbergas romānam “Tur” un Ingas Ābeles romānam “Duna” bija nominēts Literatūras gada balvai. Manfeldes daiļradē vēstures motīvi klātesoši arī citos darbos – rakstniece īpaši padziļināti pievērsusies politiski represēto likteņstāstiem, tos aptverot mākslinieciski spēcīgajā krājumā “Mājās pārnāca basa” (2018). Sarunā piedalīsies arī romānu sērijas zinātniskais redaktors Vents Zvaigzne, kurš konsultēja visu trīspadsmit romānu autorus par vēsturisko detaļu un faktoloģiskā materiāla precizitāti.

Šī tikšanās noslēgs pērn Andreja Upīša memoriālajā muzejā aizsākto sarunu ciklu ar romānu sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” autoriem. Iepriekšējos pasākumos muzeja apmeklētājiem bija iespēja piedzīvot diskusijas un interesantus mirkļus ar Gunti Bereli un Osvaldu Zebri, Gundegu Repši, Ingu Ābeli un Māri Bērziņu, Kristīni Ulbergu un Arno Jundzi.

Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Pasākuma norises vieta: A. Upīša memoriālais muzejs Rīgā (Brīvības ielā 38-4).
Pasākuma norises laiks: 22. maijs 19.00–20.00.
Ieejas maksa: 2.00 Eiro.

Vairāk informācijas: Galvenais speciālists Arnis Koroševskis

+371 67289767; +371 29254346; arnis.korosevskis@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv